Laila Pakalniņa: Jēru klusēšanas gals?

Taču nu jau ilgāku laiku bažas par šo kultūras vides potenciālu radīja "kaktu sarunas" par lietām Latvijas Kultūras fondā (LKF). Gan tāpēc, ka fondam nosaukums tāds. Gan tāpēc, ka dzirdētais ļoti sāpīgi skāra kultūras jomas finansēšanas sistēmu (turklāt ar kultūru nesaistīti cilvēki LKF ēnu nereti piekabināja VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonds) - nosaukumi taču līdzīgi). Bet galvenokārt tāpēc, ka, nesākot atklāti runāt par savām problēmām un netiekot galā ar fondu, kuru vada ne jau nu Andris Šķēle, Aivars Lembergs, Aigars Kalvītis vai Vladimirs Vaškevics, bet vismaz formāli "savējais" - erudītais kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis, nevarēja cerēt, ka Latvijas kultūras pārstāvji var būt spējīgi līdzēt pārējai sabiedrībai dzīvi valstī darīt kaut nedaudz labāku. Nu jau kādu laiku arī attiecībā uz LKF un Pēteri Bankovski bija nepieciešams tas, par ko šāgada pavasarī, dibinot Konservatīvo vērtību biedrību (tās izveides iniciators ir Pēteris Bankovskis), runāja ārsts Andrejs Ērglis: "Jābūt kādai cilvēku kopai, kas var pateikt, ka tas karalis ir kails." Tiesa, par to, ka ar LKF kaut kas ļoti nav kārtībā, pateicoties Valsts kontroles (VK) sniegtajai informācijai, publiski runāts jau vairākkārt. Tā 2002.gadā, kad tika ierosināta krimināllieta par Latvijas gaisa satiksmes ziedojumiem Kultūras fondam, VK atklāja, ka šis nav vienīgais uzņēmums, par kura ziedojuma ceļiem ir grūti iegūt pārskatu. Atklājās, ka Latvijas likumdošana ļauj darboties shēmai, kur, uzņēmumam pārskaitot naudu fondam, tai ir visai liela iespēja atgriezties atpakaļ pie ziedotājiem, apejot valsts kasi, kur tai būtu bijis jānonāk kā ienākuma nodoklim. Pirms diviem gadiem VK konstatēja LKF grāmatvedības uzskaites neatbilstību likumiem un saziedoto līdzekļu izmantošanu personīgā labuma gūšanai. Toreiz LKF zaudēja sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Taču atšķirībā no citām reizēm šoreiz (Diena 18. VIII) runāt ir sākuši tie cilvēki, kuri, būdami šī fonda dibināšanas jēga, tagad kļuvuši par tā upuriem. Proti, runa ir par cilvēkiem, kas nevar vai tikai ar lielām grūtībām var tikt pie viņiem un viņu projektiem caur LKF ziedotiem līdzekļiem. Un tādējādi faktiski par to, kā Latvijas Kultūras fonds apkrāpj Latvijas kultūru. Jo kā gan citādi, lai nosauc nepieciešamību izlūgties no Pētera Bankovska Imantam Ziedonim paredzētos līdzekļus (medicīniskajai aprūpei un darbam paredzēto naudu dzejnieks pēdējoreiz saņēmis aprīlī). Par to, ka kultūra ir kļuvusi par LKF upuri, liecina arī gadījums ar Jura Podnieka studijas (JPS) filmu, kuras ražošanai paredzēto naudu sponsors LKF ieskaitījis jau 2.aprīlī, bet darbs pie filmas ir aizkavēts, jo Pēteris Bankovskis pretēji līguma nosacījumiem finansējumu studijai pārskaita pa mazām daļām. Pat ja tic Pētera Bankovska Dienai atklātajam hronisko naudas pārskaitījumu kavējuma iemeslam - LKF parādiem, tomēr ir jāsecina, ka Bankovska personā LKF nodarbojas ar ziedotāju un ziedojumu saņēmēju maldināšanu. Kaut vai tāpēc, ka, slēdzot līgumus, tajos netika ietverts punkts - lai saņemtu naudu, būs jānodarbojas ar tās "izsišanu". Vai arī nebrīdināja savus kolēģus - kultūras cilvēkus par to, ka pārskaitīt naudu parādos slīkstošajam fondam ir bezjēdzīgi. Iespējams, LKF ir varējis atļauties nodarboties ar maksājumu nekaunīgu aizkavēšanu tikai tāpēc, ka tā upurjēri bijuši kultūras cilvēki (tā teikt - lakstīgala lakstīgalai acī neknābs). Taču tagad, kad jēru klusēšanai, visticamāk, ir pienācis gals, LKF, ja tas arī turpmāk grib saglabāt līdzšinējo darbošanās stilu, būtu pārdēvējams par Pētera Bankovska privātbanku. Taču vēl pirms nosaukuma maiņas godīgumu uzraugošām iestādēm būtu jāpārbauda LKF noslēgto līgumu atbilstība naudas plūsmai (piemēram, kur tika pārskaitīta JPS paredzētā summa, ja tā netika pārskaitīta JPS, utt.) Ja atklātos tas, par ko jau ļoti daudziem cilvēkiem ir aizdomas - ka Latvijas kultūrai būtu lielāks labums no tā, ka Pēteris Bankovskis atrastos tālāk no lielām naudas plūsmām, tad tur arī viņam jāatrodas. Gan tāpēc, ka uzlabotos kultūras finansēšanas sistēma, gan tāpēc, ka laiku, ko līdz šīm aizņēmusi kultūras cilvēku mānīšana, Bankovskis visā pilnībā varētu ziedot kultūrai. LKF mājaslapā ir ievietots Pētera Bankovska teksts par to, ko īsti nozīmē LKF. Viņš raksta, ka fonds ir "vieta, kur ieplūst un no kurienes izplūst nauda". Par to nešaubās arī tie, kas saviem projektiem piešķirto naudu gaida ļoti ilgi. Taču cita starpā fonda valdes priekšsēdētājs saka tā: "Ar valsti es saprotu institūciju un nosacījumu kompleksu, kas darbojas, lai pavalstniekiem būtu drošāk, ērtāk un laimīgāk dzīvot." Jautājums vien, par cik pavalstniekiem, šo rakstot, Bankovskis ir domājis?