Laila Pakalniņa: Nelaime, kas brēc

Pievienojos viedoklim, ka izvarotājus vajag kastrēt. Un nav tas nemaz tik nehumāni, kā pirmajā brīdī liekas. Tas, pirmkārt, atvieglotu dzīvi viņiem pašiem, jo organismas pārtrauktu ražot hormonus, kuri izraisa tik mežonīgu agresiju.

Maniaks paliek maniaks, bet kur skatījās pagasta bāriņtiesas darbinieces - Inese Kalniņa un Aija Stabule, pieļaudamas, ka 11 gadīgam bērnam jādzivo kopā ar izvarotāju. Ja vēl izrādīsies, ka arī māte ir nevis Īrijā, bet pazudusi (varbūt šī paša maniaka noslepkavota), bet neviens līdz šim nav pacenties noskaidrot viņas dzīves vietu, tad bāriņtiesas darbiniecēm arī pienāktos vismaz atlaišana no darba.

Un ne tikai ar Saniju, Justīni un Dainu. Pirms cik ilga laika tad pazuda Annemarija un gadu pirms viņas vēl viena maza meitenīte. Bet BĢLM tikmēr bez sirdsapziņas pārmetumiem saņem algas, kas nodoķlu veidā atskaitītas arī no šo bērnu tuvinieku ienākumiem. Un nekas. Varbūt no 2010.gada. Varbūt vēlāk. Jo ir taču tik daudz kas svarīgāks. Kaut vai, kā dabūt algas vēl lielākas/

Protams, viss sākas mūsu galvās,tāpēc naivi skan - kastrēt varmākas. Par daudz goda! Ja valsts acīm redzami nespēj tikt galā ar ar bērnu izvarotājiem un slepkavām, tad varbūt beidzot ir pienācis laiks to uzņemties mums pašiem. Tajā pašā ASV linču tiesas radās tādēļ, ka valsts tās pilsoņuprāt nespēja adekvāti tos aizstāvēt, sods nebija ATBILSTOŠS nodarītajam. Secinājumus varat izdarīt katrs pats.

p.s. un kursam esam mēs kad slepkavojam un izvarojam? Es gribu teikt, ka neviens dienests nespēj zināt mūsu dziņas un nodomus. Ja runājam par noziedzniekiem un viņu noziegumiem, tie var būt daudzkārtēji, bet sākas ar šo , pirmo noziegumu, kas iespējams vērsts pret kādu bērnu. Šo pirmo noziegumu nevar ne paredzēt ne zināt. Nav tādas institūcijas un ministras, kas izkontrolēs mūsu prātus un nav tādu acu , kas redzēs visus mūsu slepās ļaundarības. p.s.2 Tas viss redzems vienīgi Dievam=)

Labs:)

Jau kārtējo reizi brēcam uz valsti. Pārmetam tās nolaidību un, protams, es piekrītu, ka šajos un daudzos citos gadījumos tā tas ir. Bet vai nav mazliet muļķīgi pārmest to, ka Baštiks nav klāt pie katra bērna un to nesargā. Mēs brēcam uz policiju, probācijas dienestu un prasam tūlītēju rīcību, šeit , tagad, tūlīt! Bet vai tad nav skaidrs, ka tas uzreiz nav iespējams? Mēs vainojam slepkavu un valsti, bet kur bijām Mēs? Jā! Mēs, kas dzīvojam turpat, kur notiek vardarbība pret bērniem? Tas jau nenotiek uz kādas tālās planētas, bet gan šeit pat. Kur esam mēs kad dzirdam kārtējo scēnu kaimiņu dzīvoklī? Kur esam mēs, kad redzam uz ielas mazu 4 gadīgu bērnu vienu pašu. Kur esam mēs kad redzam pilnīgi piedzērušos māti ar zīdaini? Dienesti nsavstarpēji nesadarbojas, bet vai mēs sadarbojamies ar dienestiem?

Nupataas Seglinja bezdarbiiba , shkjiet , materiaalaa zinjaa sit pushu KNAB am pieshuutos vai piespeeleetos naudinjas chiepeejus.Ja pareekjina,cik valstij izmaksaa katru dienu simtiem briivsolja policistu ....Jaaluudz kompetentais Veldre,lai atkaarto savas sashutuma runas shoreiz Seglinja virzienaa.

Es Jums piekrītu, ka esmu kļuvis subjektīvs, bet mēģiniet mani saprast, ka to ir iniciējusi mana satriecošā pieredze, kas mani ir padarījusi par kliedzēju tuksnesī. Kad mūsu, kopā ar bērna vecmāmiņu, dzīve, mēģinot pasargāt bērnu no brutālas, galvenokārt emocionālas vardarbības, ir pārvērtusies nepārtrauktā murgā. Kad mēs , pēc 8 (astoņu) gadu bērna aprūpēšanas pēc vislabākās sirdsapziņas, sešus gadus arī nesaņemot ne graša uzturnaudas, kas protams nešķiet vairs svarīgi uz pārējā fona, esam iesūdzēti tiesā par smagiem , faktiski krimināli sodāmiem pārkāpumiem un mums visa procesa gaitā , sava vienīgā mūža laiks jātērē , lai pierādītu , ka neesam kamieļi. Un tas viss bezatbildīgas bērna 'mātes "dēļ (tēvu vispār nev ko pieminēt, jo tā klātbūtne ir tikai teorētiska), kam karjera likās svarīgāka, bet tagad , redzot izaugušu jauku , ļoti sekmīgu skolā meitu, pēkšņi ienācis prātā iegūt eksponātu ko demonstrēt sabiedrībai. Ignorējot apstākli, ka bērns negrib mainīt savu dzīves vietu un ģimeni kur uzaudzis, ģimeni kurai nekad nav bijuši iebildumi mātes kontaktiem ar bērnu jebkurā līmenī, bet kura tagad tiek padarīta par vainigu, faktiskā bērna pamešanā, jo kāds taču jāatrod vainīgais tik nepopulārā rīcībā. Šeit nav vieta sīkākam izklāstam, tomēr es pēc uzrakstītā, ceru, ka Jūs spēsiet saprast un piedot manas dažas aplamības. Tādas kā , manuprāt neatbilstoša ministra, relliģiskās pārliecības pieminēšana.

Nav jēgas cīnīties ar sekām, jāmeklē ir šī ļaunuma sakne un tā ir skaidri redzama, bet mūsu politika, izmantojot, medijus tonevēlas redzēt, tieši otrādi - veicina šādas lietas.Tādas lietas notiek un būs vēl trakāk, ja televīzija, avīzes, žurnāli, grāmatas nodarbosies ar netiklības ,vardarbības, ļaunuma , pornogrāfijas u.c propogandu.Paskatiieties, kādas filmas rāda televīzija- slepkavības, vardarbība, sekss izkropļotā veidā!!! Cien. Pakalniņa, un pārējie Dienas žurnālisti, nevajag tvarstīt,kristīgi domājošus cilvēkus, kas vēršas pret šīm lietām, liekot priekšā, kristīgās vērtības, skolās ieviešot kristīgo mācību, izmainot vērtību skalu , lai grēks būtu kauna lieta, nevis gods.Nekādi ierēdņi, ne likumi neglābs,

Nedaudz par komentāriem (gan tikai pārskrienot pa "diognāli"). - Pieliku pozitīvu punktu "Čau" - lai gan ne jau korespodentam būtu stabili priekšlikumi jāistrādā. - Ļoti patika to "Sandris" saka savā pirmajā komentārā saka. Aizdomīgi, nedrošību radīja, ka viņš ne vārdu nesaka par mums kopumā, par valsti, par pieaugušajiem... Un tad atdūros pret pēdējo teikumu par to "baptistu". Gribējās pajautāt kāpēc tāda attieksme... ar ko konkrēti tas "baptists" to tā izpelnījies. Bet kad tiku līdz otram komentāram , tad diemžēl nācās vilties, jo ar to "Sandris" pilnībā piebiedrojās "BRĒCĒJU" "komandai". Līdz ar to skumji, pat sāpīgi, jo tiem pareizajiem vārdiem par bērniem, bērnu (no pirmā komentāra) pazūd dzīvotspēja... - Pēc nejaušības pricipa par visiem, visu pārējo... "A.M." nobeidzot savu sakāmo prasa: "kam vēl jānotiek, lai mēs atjēgtos!?" Neiedziļināšos kam jānotiek. Bet samērā drošs rādītājs ka esam atjēgušies, ka mums ir cerība uz izdzīvošanu, būs tad, ja "A.M." komentārs būtu pavisam cita rakstura, jeb, precizāk izsakoties": tādi komentāri dod skaidru norādi, ka pat ģēnijs valdībā neko neiespēs lai lietas pavirzītu uz labo pusi. Un kur nu vēl tagadējā. Nebija domāts personīgi, bet tikai kā nejaušs piemērs gandrīz visam kā te izsakās. --- Neapšaubāmi, mēs patiesi esam "dziļā bedrē", vai drīzāk jau "uz augšu pasisti" un "mēslu bedrē krītam". Un ko gan mēs daudz varam vainot valdību, ja viņi varbūt ir tikai nedaudz labāki par mums.

Izvarrot;ajus...K A S T E R Ē T!!! uz vietas....

Katrā ziņā ir tā, ka ir teksti ko autorei labi izdodas uzlikt uz papīra..., bet daži ne. Par šo gadījumu būtu jāsaka tā, ka... vai bija vērts piebiedroties brēkšanai... Bet "vingrinājumi" ar ietekumiem, lai arii cik laikmetīgi būtu (...bet vai tāpēc pareizi - t.i. efektīvi), ir skumji. Piestrādājat par piemēru pie šī raksta, pie šīs problemātikas, Jums taču ir pazīstami cilvēki, kuri par to var izteikt kritiku, viedokli... un tad mēģiniet visu to APDOMĀT. Bet, ja Jums šķiet, ka rasts ir labs, tad labāk par šo tematiku vairāk nerakstiet, kaut vai tāpēc ka līdzīgi domā (ja vispār domā) lielākā daļa no mums, arī tāpēc, ka Jums reizēm izdodas patiesi labi raksti. Ja tieši tāds bija pasūtījums, tad ko gan man te teikt. Bet par to ricību kā te kaut ko labot... būs kā būs, jo pareizi (ar teicamu rezultātu) laikam mēs nepratīsim, nespēsim, varbūtējais tāds viedoklis netiks pieņemts un tad to visu varēsim pielikt klāt negatīvajai pieredzei. Labākajā gadījumā varam cerēt uz nepareizu risinājumu, kas mums dotu impulsu "saredzēt lietu kārtību", un tad uz risinājumu nākotnē ...bet tas nu tā. Bet tiem, kas no šī nekā nesapratu, es lūdzu piedošanu. ... nav lemts.

Man gribas pajautāt it kā"" vecmāmiņai"": kā izdevās izaudzināt slepkavu? Viņa ir slepkavas māte. Kur ir slepkavas tēvs? Kā auga nu jau nolemtais Ivars? Gudri un patiesi mēlēts bērns diez vai kļust par slepkavu... Skumji. Tādas mēs tās latviešu sievietes- vēsas,tikai sevī, parupjas, bez siltuma, bez upurēšanās, bez... bez...

mūsu valstī ir ļoti augsts bezatbildības līmenis. es kā visi internetā šausminos, bet ikdienā es neietu pie kaimiņa noziedznieka skatīties kā tad tur viņa ģimenei klājas, tas ir jādara policijai vai kā tur citādi tos sauc. Varbūt mūsu galvenajiem policistiem vajadzētu paskatīties amerikāņu filmas par cietumniekiem? Vismaz kino atbrīvoto cietumnieku uzraudzības sistēma nešķiet nereāla.