Artūram bija 23 gadi, Ērikam — 21, Indulim — 19. Viņi bija karavīri. Bet Vilnim bija 18 gadu un sarakstā starp 13 latviešiem viņš minēts kā vienīgā civilpersona. Varbūt savulaik viņiem pašiem patika spēlēt futbolu, taču karagūstekņu hospitālī viņi mira jauni un futbolu virs viņu kauliem ļoti daudzus gadus spēlēja Ziepniekkalna bērni. Vietā, kur viņi četrdesmito gadu otrajā pusē apbedīti (jeb, kā stāsta izrakumu veicēji — samesti vienā lielā bedrē) un kur vēlāk tika ierīkots skolas sporta laukums, varētu būt vairāk nekā 600 karavīru mirstīgo atlieku. Nedēļas laikā jau atrasti 168 cilvēku kauli.
Kā liecina Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas slepenie arhīvi — kad būs atrasti visi, varēs teikt, ka latvieši ir starp viņiem. Taču mirušajiem nav atpazīšanas zīmju, tāpēc atrastos kaulus pārbedīs Beberbeķu mežā un kapa plāksnē būs iegravēti visi vārdi, kas minēti hospitāļu sarakstos.
Tikai divi jautājumi. Vai valstī nelegāli dzīvojoša persona nebija jāaiztur vismaz desmit gadus agrāk? Un vai gadījumā (pat atzīst, ka arheoloģiskos izrakumus masu kapu vietā nevar noorganizēt uzreiz) jau deviņdesmito gadu sākumā nebija jāpārtrauc futbola spēlēšana virs kapiem? Shēmas ar apbedījumu vietām Latvijas amatpersonu rīcībā taču nonāca jau deviņdesmito gadu sākumā — apmēram tad, kad nupat aizturētais Krievijas pilsonis sāka nelegāli dzīvot mūsu valstī.