Laila Pakalniņa: Pazaudētās asaras

Vai tiešām nav nācies redzēt, kā laukos gaiļi kaujas vai suņi plēšas? Brieži mežā cīnās... Nokaitināta čūska vai suns kož pirmajam, kas gadās pa kodienam. Ta viš i. Tā ir cīņa par dzīvi, un tur nav nekā nosodāma. Bet cilvēkus viņu cīņā ierobežo sabiedrības pieņemtie likumi un normas. Jautājums ir, cik cilvēks ir spējīgs dzivot saskaņā ar šiem rakstītajiem un nerakstītajiem likumiem. Ignorēt? Nerakstīt? Kā tad uzzināt, kāpēc tā ir noticis? Pēc Y loģikas sanāk, ka tad, kad neiznāca avīzes un nerādīja TV, neviens neslepkavoja un neizvaroja. Un kā vēl! Arī ar dieva vārdu uz lūpām...

Par Gulbenes bērnudārza slepkavu mediji spēja savā starpā vienoties nerakstīt - nerakstīt un vis. Kāpēc nevar tā pat vienoties nerakstīt par visiem pārējiem slimajiem slepkavām? Slepkavas vārda u.c. detaļu minēšana vēl ir saprotama, ja viņš ir meklēšanā un nepieciešama cilvēku palīdzība viņu atrast, bet citādi - i.G.N.O.R.Ē.T. Pilnīga taisnība Pakalniņai: godināsim upurus, (taču arī ne pārmērīgi, lai kāds psihiski nestabilais arī no tā netop iedvesmots jauniem "varoņdarbiem"), bet par slepkavniekiem piebildīsim vien "kāds aptuveni 20 gadus vecs vīrietis". Cienījamie redaktori un producenti, no valdības politisko gribu prasām, bet pašiem kā tur īsti ir ar to gribu?

Pajautājiet, cik ir pašnāvnieku, teiksim musulmaņu valstīs. Diez vai atradīsiet kaut vienu. Tāpat, pavērojiet noziedzības statistiku valstīs ar reliģisku pamatu. Neesmu diez kāds islamticīgais, vai tamlīdzīgs dogmāts, bet nu, ir acīmredzami, ka rietumu piedāvājums patērēšanu ,naudu, labklājību pozicionēt par dzīves pamatvērtību, ir pilnīgi bankrotējis. Rietumu tautas kļūst aizvien mazākas, sadrumstalotākas, bez vienotas kultūras un idejiskā pamata. Bet, kā jau sen viedie teica- ne tikai no maizes cilvēks var dzīvot. Ar maizi vien ir par maz. Arī pirmā Latvijas Republika uzplauka ,pirmkārt, uz idejiskā, garīgā pamata, vienotas domas par nacionālu Valsti,Ar lepnumu, cieņu un pašatdevi. Ekonomiskie panākumi bija tikai sekas garīgai paradigmai. Šobrīd mums, diemžēl, nav nekādas gara ass, tikai bezformīgs motto- tirgus visu sakārtos. Te nu esam..

Nesapratu ... Vai tiešām nekas par Baštiku?

L.P. teic, ka par slepkavām būtu jāinteresējas mazāk, bet par nonāvētajiem jāraud vairāk. laikam tāpēc katrā dienas numurā ir milzīga grantiņa bilde ;)

Lasīju ar cerību, ka autore būs patiesi pacentusies. Diemžēl pavisam ne. Ja nu vienīgi kā treniņa darbiņš, bet tad jau nevajadzēja publicēt. Piekrītu ka paraudāt ir labāk, kā daudz ko citu ko prese mums pasniedz... Es gan dotu priekšroku paraudāt par autori (vai varbūt tiem, kas viņai liek/atļauj tādus darbiņus) vispirms Autorei ir tēmas, kuras tai patiesi izdodas, kāpēc gan vajag tā. .. Salīdzinot ar citām reizēm varbūt ka ir progress. Un tad nu ir tā kā ir, jo arī autore (Diena) mēģinājusi (skaidrot neizskaidrojamo). Bet vai patiesi neizskaidrojamo!?

Padomju filmas audzināja nākamos padomju pilsoņus, kas izaugs lieli, ņems rokā ieročus (armijā) un būs gatavi vērsties pret visiem, ko režīms nosauks par sliktajiem. Padomju režīma kritiku vai pretpadomju mītiņu arī var uzskatīt par "kaut ko ļoti sliktu", un ja to atkārto 50 gadus, tas iedarbojas.

Un pat policijas filmās galvenais varonis uzvar tāpēc, ka spēlē ar sliktajiem pēc viņu pašu noteikumiem. Ja autors labi pacenšas, tad var izveidot arī kolorītus "labos" personāžus, kā ir Ļivanova tēlotais Šerloks Holmss vai Visocka Žeglovs. Tāds labais varonis var būt vēl interesantāks, jo kaujas pat labāk un šauj trāpīgāk nekā sliktie puiši :D Labie ir garlaicīgi tad, ja viņus attēlo kā paraugcilvēkus bez neviena trūkuma.

Padomju bērniem rādīja daudz filmu, kur mazais brašais pionieris šāva ļaunos fašistus, kulakus, vai ko nu kuro reizi, un visi (pat ja pieņemam, ka šo to neziņoja) it kā saprata, ka ieroci pret kādu drīkst vērst tikai tad, ja šis kāds ir nodarījis kaut ko patiešām sliktu....

Spriežot, ko paši psihologi un psihiatri man ir teikuši, es tur neko jaunu neatradīšu, ja nu vienīgi dažādu pārgudru terapiju aprakstus.

Nepārspīlē, ir ļoti maz dzīvnieciņu, kas savus rēķinus kārto reāli cīnoties: vairums vienkārši draud, un tad nu viss ir atkarīgs no tā, kurš draud iespaidīgāk. Ar to pietiek, jo vairums dzīvnieku ir spējīgi uzgriezt muguru, taču cilvēkam vajag, par katru cenu un nereti bez jebkāda iemesla un piepūles.....

Laila, kā parasti atkal desmitniekā! Paldies!

Palasi grāmatas patopsiholoģījā, psihiatrijā.

Jāslēdz Youtoobe - tur, ar retiem izņēmumiem, ir viena vienīga vardarbības un asinsizliešanas popularizēšana.

Pakalniņa tikai tā garāmejot pieskaras vienai milzīgai ietekmes lietai- mēdijiem! ja viņš nekad nebūtu televīzijā redzējis to- diez vai viņam ataustu ideja tā rīkoties. Žurnālisti, sāksim ar mēdiju monstrālo ietekmi jauniešu dzīvē.