Laila Pakalniņa: Pudeles dalīšana

Latvijaa neko nespeej nokaartot aatri,kvalitatiivi un eerti,sis muuziigais"kur divi latviesi,tur triis viedokli"ir teju visaas jomaas!nolaapiiti cammas tie letini! igauni malaci-rodas iespaids,ka visas lietas ko vini tur kaarto iet kaa pa diedzinu(nupat pa lnt raadiitajaa filmaa par cietumiem tur un te-soks,nee pat ne soks,bet Latvija VIENMEER atpaliek no Igaunijas!!!!!!!

Dažus no tiem, kas met savus atkritumus mežā un ceļmalās, vajadzētu pašus pārvērst atkritumos, tad pārējie sāktu raustīties. Problēma ir galvās, nevis kādas sistēmas trūkumā.

Zaļais punkt lai Saulkalnes mežā pie stacijas 3t ar pudelēm savāc ko bomži sanesuši. Visa Pierīga kā miskaste.

Superīgs raksts. Bet Zaļo punktu vajadzētu likvidēt.

Latvijā katru gadu saražo 800 000 t sadzīves atkritumus ( Vides ministrijas dati) , no tiem apmēram 12 000 t ir PET pudeles. Vai tiešam racionāli skatoties, kāds, liekot roku uz sirds, var teikt, ka piemēslotos mežus iztīrīs ļoti dārga depozītu sistēma vienreizlietojamam iepakojumam????

Nesaprotu, kāpēc jātur mute ciet nododot PET pudeles Valgā? Pats esmu tur tās nodevis. Pirmkārt, nodošanas automātam nav ausu. Otrkārt, pie automāta Valgā ir instrukcija arī LATVIEŠU valodā. Treškārt, nebūt ne visas PET pudeles automāts akceptē, laikam jau atpazšit "īstās" un "neīstās" pēc svītru koda. Automāts pretī izdod čeku, kuru var izmantot tajā pašā veikalā pirkumu apmaksai. Tas arī viss!

Laila ir uztaisījusi labu Dienā līdz šim publicēto depozīta sistēmas greizajai ieviešanai Latvijā veltītās rakstu sērijas konspektu pāris atkāpēs, un ne vairāk. Saukt šādu konspektēšanu par jēdzīgu rakstu nav korekti. Savukārt, vietā, kur sākas pašas komentētājas rakstītās domas, kas nav pašpikotas no Dienā jau redzētiem rakstiem, tur sākas lielākie brīnumi..

Ko tik Laila nezin, ko tik viņā nesaprot, par ko tik neraksta :))) P.S. Māris te gan teic - analfabētisms, es teiktu, Latvijas iedzīvotāju maldināšana, kas nu nepavisam nav smuki. P.S. Varbūt tomēr rakstīt mazāk, bet pr lietām, kuras ir skaidri zināmas, pārbaudītas un patiesas.

Paldies par beidzot šai tēmai veltītu jēdzīgu rakstu. Zaļais punkts ir aizrāvies ar naudas iekasēšanu no uzņēmumiem, ne jau reālu vides glābšanu. Un, ja arī depozīta sistēma ir dārga, diez vai lētākas ir bezgalīgās Cūkmena kampaņas. Par vides aizsardzību ir jāmaksā, citādi jau var izdomāt, ka par dārgu ir arī uzturēt izgāztuves... Par dalīto vākšanu - ne visur ir šie konteineri, turklāt, piemēram, pie manas mājas urlīgi tipi tur gāž visu pēc kārtas. Ja kaut ko par to samaksās, kaut vai bomži un pusbomži salasīs. Nezinu, kur nodot alus stikla pudeles, bet tās, atstātas pie miskastes, pazūd zibenīgi.

Latvija, tik tiešām, ir totāli piemēslota. Pat Liepājas - Rīgas šosejas malā aiz Lielupes tilta ir tādas izgāztuves ka riebj. Te nelīdzēs nekāda cūkmeņa ākstīšanās, kamēr paši nesapratīs, ko dara. Tomēr zivs jau pūst no galvas; tieši tā ir ar PET pudelēm. Augstiem vīriem par to visu nospļauties, tur lielo piķi nevar ieraut. Nedzer jau tikai alu, bet kamēr būs tāda attieksme, tikmēr jau pudeles metīs kur pagadās. Nav, nav kur bāzt tās plastmasenes!

Ja raksta autore grib paust neitrālu un objektīvu viedokli, tad es viņai ieteiktu pievērsties faktiem salīdzināt cik tieši iepakojumu kopumā savāc Latvijā un cik Igaunijā, cik dalītā vākšana izmaksā Igaunijā un cik Latvijā uz vienu iedzīvotāju (ņemot vērā to, ka Latvijā pagaidām ir tikai esošā dalītās vākšanas sistēma, bet Igaunijā gan depozīts, gan konteineri). Mēs Jums labpŗat palīdzēsim gan ar Latvijas statistiku, gan kontaktiem Igaunijā. Skatoties no Pet Baltijas perspektīvām : " Jā depozītam!", jo tieši tas būs Pet Baltijas biznesa interesēs, tāpēc ka jebkurā gadījumā importētais materiāls sanāk dārgāks nekā pirkts vietējā tirgū, kas arī šodien tiek darīts par tirgus cenu, jo to rūpnīcai pārdod vietējie savācēji, kas tik pat labi to var pārdot jebkuram citam pārstrādātājam. tā kā savelkot sausus faktus izskatās, ka raksts ir tapis nevis uz racionālu, bet gan uz emocionālu apsvērumu pamata.

Latvija ir totāli piemēslota. Es neorientējos, kuru organizāciju, kas lobē, kādu virzienu kura kopj, bet loģiski padomājot, saprotu, ka depozīta sistēma Latviju attīrīt nevar. Depozīts teorētiski var atrasināt tikai daļu no problēmas, tā kā attiecas tikai uz to taru, kuru var izmantot atkārtoti. Ko darīt ar plastmasas maisiņiem. Tagad Rimi, Mego logo ir redzami katrā mežā. Depozīta sistēma to nenovērsīs. Siļku trauciņi, šampūnu pudeles, logu mazgāšanas šķidrumu kanniņas, bleķa alus bundžiņas. Kā depozitēs tas? Visdrīzāk nākotne ir abām sistēmām, tā kā tās tikai papildina viena otru. Kaut gan – man nemaz nepatīk apzināties, ka manu nopirkto alus pudeli iepriekš ir tukšojis kāds bomzis, „jo nevar jau zināt ka viņi tur to mazgā”, tāpēc labāk alu pērku bundžiņās. Vismaz būšu pirmais un vienīgais.

Gaiļa iedibinātais birokrātija dzelzbetona mūris ir pilnīgi drošs, ka Latvijā neko jaunu uzsākt bez tanku ievešanas un smagās artilerijas apšaudes nav iespējams. Vienīgā izeja ir rīkoties radikāli - samazinot ierēdņu skaitu vismaz par 50 - 60% Godmanis ir puskoka lecējs, iedrīkstoties runāt par dažiem procentiem. Bet... pašam Godmanim vajadzētu pilnīgi pārveidot nodokļu sistemu, kura veicinātu darba vietu palielināšanu ražošanā.

Latvijā jebko ieviest ir problēma. Atšķirība starp latvija un Igaunijas valsts pārvaldi(kas ir divreiz mazāka nekā Latvijā) ir tāda, ka igauņu ierēdnis tomēr domā, kā būs labāk valstij, protams, neaizmirstot arī sevi, bet Latvijas ierēdnis domā, kā lai vispār atkratās no kādiem reāliem darbiem, tātad arī atbildības(izņemot dažādu muļķīgu papīrīšu rakstīšanu), un, ja arī spiests kaut ko darīt, pirmais, par ko domā - kas no tā būs man ( vai manai partijai) un ja nekas nav, kāda velna pēc man tas vajadzīgs? Visi, kas mēģinājuši izdabūt kaut ko cauri Latvijas birokrātijai, to visu ļoti labi zina.

zaļā punkta biznesa intereses depozītas sistēmas kontekstā Diena nekad nenoliedza, bet līdz šim, atšķirībā no Vides ministrijas piekoptās taktikas jūsmot par viņu izstrādātu shēmu, kā šī sistēma darbosies Latvijā (ir tāda sajūta, ka ministrija vienkārši paņēma šo sistēmu, kāda tā darbojas citās Eiropas vlastīs, un atmeta visu, ko tik varēja, tajā skaitās dabas resursu nodokļa atlaižu aprēķinu sistēmu; rezultāts - darboties, visticamāk, nespējīgs depozīta pakaļdarinājums).