Laila Pakalniņa: Referendums — protams

Nepieciešamība grozīt Satversmi radās un guva atsaucību tieši tāpēc, ka Saeimas mehānisms tika noregulēts tā, lai koalīcijas deputātu saimnieki regulāri varētu svinēt uzvaras pār Latvijas vēlētājiem. Turklāt deputāti paši līdz šim nav arī īpaši kautrējušies savu pārākuma sajūtu izpaust pat pirkstu kombinācijās - nav grūti atcerēties, ka pirms gada, kad koalīcija par Latvijas prezidentu iecēla Zatleru, deputāts Lagzdiņš nebūt nebija vienīgais, kurš pasveicināja tautu. Vismaz "V" zīmes, spītējot vēlētājiem un uzmundrinot sevi, no Saeimas ēkas nesa ārā daudzi koalīcijas deputāti, tādējādi radot vissmagāko karikatūru par 1990.gada 4.maija emocijām šajā pašā vietā. "Taisnība vienmēr uzvar!" - vēl šonedēļ ir teicis mūslaiku Žils Verns - Gundars Bērziņš no lauku saimniecības ("Manas, pat visneticamākās, versijas līdz šim ir piepildījušās"). Ja pieņem, ka taisnība ir Šķēle, Lembergs, viņu sabiedrotie un viņu padotie, bet, piemēram, Valda Zatlera padarīšana par prezidentu, Guntara Daudzes - par Saeimas priekšsēdētāju, Ivara Bičkoviča - par AT priekšsēdētāju utt. ir uzvaras, tad pašreiz ar gaišredzību nodarboties tiešām varētu nebūt grūti. Taču, lai šādas "taisnības uzvaras" varētu prognozēt vienmēr, vēlētājiem noteikti nedrīkst ļaut dabūt to, ko viņi tagad vēlas - iespēju ietekmēt ievēlētos. Lai gan paša Zatlera kļūšana par Valsts prezidentu un, piemēram, Bičkoviča tapšana par AT priekšsēdētāju varētu vairāk iedvesmot cilvēkus piedalīties referendumā nekā prezidenta aicinājums to darīt, tomēr taisnības un uzvaras attiecību kontekstā Zatlera rīcība pašlaik ir ļoti zīmīga. 29.maijā intervijā Latvijas Radio prezidents ne vien sacīja, ka gadījumā, ja LBAS sagatavotie Satversmes grozījumi Saeimā tiks noraidīti, tad iedzīvotājus jāmudina piedalīties referendumā par šo jautājumu, bet arī teica, ka Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādātos priekšlikumus par Satversmes grozījumiem nevajag iesniegt parlamentā, kamēr referendums nav noticis, lai netiktu traucēta tautas nobalsošanas gaita. Taču jau 4.jūnijā kļuva zināms, ka prezidents ir iesniedzis Saeimā Satversmes grozījumus, kas paredz prezidentam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nebaidoties, ka viņš var zaudēt amatu. Prezidents esot balstījies uz Konstitucionālo tiesību komisijas gala secinājumiem, kas analizēja iespējas grozīt Satversmi - tā prezidenta preses sekretāre. Tādējādi, lai gan tiek apgalvots, ka LBAS un prezidenta iesniegtie grozījumi savā starpā nav saistīti un katrs "ies savu ceļu", Zatlers pāris dienās ir nonācis pretrunās ar sevis sacīto (politologs Ivars Ījabs saka - prezidents veicis "uzmanības novēršanas manevru"). Kā viņš ar šīm pretrunām tiks galā jeb kādu ceļu ies pats, rādīs tas, vai prezidenta darbi vismaz daļēji saskanēs ar vārdiem - vai viņš tagad tik tiešām mudinās iedzīvotājus pat vasarā nepārstāt domāt par to, uz ko ir spējīga no vēlētāju gribas atsvešināta Saeima, un piedalīties referendumā. Taču pat tad (un arī tā dēļ), ja prezidents būs spiests atstrādāt savu ievēlēšanu un izlikties, ka ir aizmirsis radio sarunāto, iedzīvotāji arī atvaļinājuma laikā varētu neaizmirst, ka dzīvo valstī, kur taisnība cīnās par uzvaru tā, ka pat līgava savā kāzu dienā ir spiesta domāt par to, kas notiks ar viņas vēl sapņos mītošajiem bērniem, ja drošības likumi tiks grozīti dažu cilvēku, nevis visas valsts interesēs, un ar visu līgavaini un kāzu viesiem piedalīties referendumā par to, lai šos likumus liek mierā. Bet vakar deputāti nobalsoja par to, ka šovasar mums būs par vieniem Dziesmu svētkiem vairāk. Centrālā Vēlēšanu komisija šodien lems, kad notiks tie otrie. Cita starpā vakardienas balsojuma prognozējamība ir attiecināma ne tikai uz vēlētāju gribas ignorēšanu, bet arī uz to, ka valsts ekonomiskā situācija pie varas esošajiem nekad nav kalpojusi par iemeslu rīkoties tā, lai reāli taupītu budžeta līdzekļus. Koalīcijai taču nav noslēpums, ka ar savu balsojumu tā šovasar plāno sākt nevis viena, bet divu referendumu procedūras - par Satversmes grozījumiem un par Pensijas likuma grozījumiem. Viens referendums izmaksā apmēram tik, cik puse Dziesmu svētku (pēc CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara prognozēm - 2-2,5 miljoni latu). Un varas pārstāvji ir izdarījuši visu, lai abi referendumi nenotiktu vienā dienā, t.i., lai šovasar par referendumiem tiktu iztērēts pat vairāk nekā par Dziesmu svētkiem. Mums atliek vien izmantot šo iespēju - būsim atkal kopā!