Tāpēc, ka pasaka par Burovu jeb cilvēku, kuram "tak ēst arī kaut ko vajag" (kā Burova brīnumaino atgriešanos īpašumu departamentā pamato RD īpašumu sfēru uzraugošais deputāts Andris Ameriks), ir ne vien aktuālāka, bet arī dinamiskāka par trešā tēva dēla vairākkārtējiem mēģinājumiem, mainot zirgus, tikt kalnā. Bet Burovs kā ar aizdomu ēnu par interešu konfliktu saistībā ar viņa bijušā biznesa partnera arhitektu biroja Graf X uzvaru departamenta organizētajā Latgales priekšpilsētas kultūras un mākslas centra un park&ride metu konkursā un nepilnībām citos iepirkumos aizgāja no īpašumu departamenta, tā arī ar to pašu aizdomu ēnu (KNAB pārbaudi par iespējamo Burova interešu konfliktu joprojām turpina) pēc četriem mēnešiem atgriezās departamentā atpakaļ. Turklāt jaunais departamenta vadītājs Kārlis Kavacs apliecinot, cik patiesa ir RD publiski paustā vēlme tikt vaļā no korupcijas sērgas, uzaicinājis Burovu par savu vietnieku būvniecības jautājumos. Un tādējādi faktiski piedāvājis viņam arī turpināt izstrādāt tā paša kultūras un mākslas centra projektu, kas pavasarī, kad cits pēc cita aizdomās par koruptīviem darījumiem RD notika aresti, visticamāk lika toreizējam īpašumu departamenta vadītājam sajusties neomulīgi. Tāpēc Oļega Burova pasakainā vai precīzāk — pasakaini nekaunīgā atgriešanās īpašumu departamentā ir nepārprotams signāls tam, ka Rīgas domē ir sapratuši — šausmas ir pārlaistas, roku dzelži gaiteņos vairs negrab, varēs atkal strādāt pa vecam.
Bet visiem tiem entuziastiem, pateicoties kuru aizrautīgajai balsošanai Rīga nu ir otra dārgākā pilsēta spēlē Monopols, droši vien jābūt gataviem uz to, ka dzīve drīz no spēles neatpaliks. Tiesa, lai šo brīdim pienācīgi sagaidītu, Monopola lauciņā Brīvības pieminekļa vietā būtu jāattēlo Dienvidu tilts, Melngalvju nama vietā — Rīgas dome (Rātsnamu var aizstāt ar RD kolektīva foto), bet Pēterbaznīcas vietā pavisam konkrēti — RD īpašumu departamenta durvis. Jo vai tad šī vieta nav viena no vislielākajām Rīgas vērtībām? Tie, kas tur atgriežas, to noteikti prot novērtēt.