Šā iemesla dēļ līdz stundai pieaugs laiks, kas ugunsdzēsējiem būs nepieciešams, lai nokļūtu ugunsgrēka vietā. Un faktiski tas nozīmēs, ka brigādes ierašanās jau kļūs lieka — nebūs vairs ko dzēst. Ja tiem, kas valsts budžetu ķērās noīsināt vietā, kurai vispār nedrīkst skarties klāt, šķiet, ka baisās prognozes attiecināmas uz dziļajiem laukiem un viņu pašu dzīvības un īpašumi tāpēc netiks apdraudēti, tad viņi maldās ļoti. Gadu no gada tiek apzināts situācijas dramatiskums (atcerēsimies arī Reģus) — vecās tehnikas un trūkstošo depo dēļ ugunsdzēsēji nevar garantēt, ka spēs sniegt palīdzību laikus. Pat Rīgā un tās rajonā situācija ir dramatiska — uzceltas jaunas mājas, jauni ciemati, bet, piemēram, uz ugunsgrēku Ķekavā ugunsdzēsējiem (protams, arī sastrēgumstundās) jābrauc no Rīgas. Ja tiks slēgti jau esošie depo, acīmredzot netiks celti ieplānotie, kas nepieciešami Cēsu rajonā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Ķekavā, Rīgā — Pļavniekos un pie Spices (lai pārraudzītu arī Mārupi). Var jau būt, ka par to, cik patiešām ir slikti, zina tikai valdība. Taču vai tiešām ir tik slikti, ka tagad būtu jāpievēršas domai — kad vairs nebūs nekā, tad neko vairs arī nevajadzēs? Turklāt, ja šķiet iespējams pakļaut nejaušības spēlei visu Latvijas iedzīvotāju drošību, tad būtu tikai godīgi pajautāt visiem iesaistītajiem, vai viņi grib šo spēli spēlēt. Uz ugunsgrēkiem, uz vētrām, uz plūdiem, uz autoavārijām utt.
Laila Pakalniņa: Spēle?
Šķiet, ka beidzot valstī ir sākts taupīt tā, lai pēc kāda laika vairs vispār nebūtu ko taupīt. Kā televīzijas raidījumā mūs visus informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis — no nākamā gada darbu varētu zaudēt 158 ugunsdzēsēji. Iespējams, jau šogad tiks likvidēti divi ugunsdzēsēju depo, bet nākamajā gadā vismaz 15.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.