Ar pēdējo, kā zināms, kopš filmas Putina sistēmas noņemšana no ētera tiek apzīmētas situācijas, kad sabiedrisko mediju pakļauj kāda (bet ne sabiedrības) interesēm. Ņemot vērā kaut vai tikai to, ka NRTP nav pienācīgi uzraudzījusi LR un laikus reaģējusi uz tā finansiālās situācijas pasliktināšanos (taču par labiem finanšu rādītājiem 2007.gadā apstiprinājusi Semēvicam prēmiju) un ka LR ģenerāldirektora kandidāts Semēvica atkāpšanās brīdī NTRP nebija tālu jāmeklē (Edvīns Inkēns jau atradās padomes telpās), jāatzīst, ka situācijas raksturojumā NTRP vadītājs Ābrams Kleckins ir ļoti precīzs: "Man ir tāda sajūta, ka apzināti vai neapzināti mūs māna." Tiešām cilvēkiem Latvijā šobrīd ir sajūta, ka viņus māna, turklāt, visticamāk, apzināti. Kāpēc gan? Tāpēc, ka tie, kas pašlaik Latvijā ir pie varas, nav radījuši cilvēkos pārliecību, ka politiķi nevēlas manipulēt ar sabiedrisku mediju. Tāpēc šķiet, ka informācijas pieejamības apgrūtinājums, kas LR šāgada budžeta samazinājuma dēļ draud ārpus Rīgas dzīvojošajiem cilvēkiem, kādam varētu arī būt izdevīgs. Un ka nepieciešamība atmaksāt parādu no šāgada LR budžeta ar visām no tā izrietošajām sekām (vēl mazāk informācijas un kultūras, vēl mazāk talantīgu LR darbinieku) arī kādam varētu būt vēlama. Nemaz nerunājot par iespēju LR ģenerāldirektora krēslā iesēdināt savu cilvēku. Tas taču ir skaidrs, ka, pat ja LR finansiāli tiktu novests tik tālu, ka visā Latvijā dzirdams paliktu vien pirmais kanāls (bet varbūt tieši tāpēc), šis amats būtu svarīgs. Turklāt neatkarīgi no tā, cik tuvu ir nākamās vēlēšanas. Bet vēlēšanas ir tuvu (un nav pat zināms — cik to galu galā būs), un cīņu par varu (par palikšanu pie varas) Latvijā nu jau ir spiesti izjust visi. Tāpēc radio muti kāds noteikti grib piespiest runāt savā valodā. Par pretējo, kā arī par to, ka NRTP nezinātu neko par taimkodu radīšanu, neliecina pat Dzintra Kolāta iecelšana par LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju. Tāpēc šobrīd vienlīdz svarīgi ir gan, kas un kā kļūs par LR ģenerāldirektoru, gan, kā tiks nokārtota LR parādu lieta (vai NRTP un valdība gribēs un spēs panākt vienošanos ar LR kreditoriem par parādu iesaldēšanu), gan tas, vai NRTP spēs atzīt arī savu vainu notiekošajā, un vai beidzot izlīdīs no tiem sabiedrības neuzticības pinekļiem, kuros tā ir redzama pinoties aizvien bezcerīgāk.
Laila Pakalniņa: Taimkods kā neprāta cena?
Šobrīd Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) būtu jāvieš skaidrība sabiedrībā (kā intereses tā saskaņā ar likumu pārstāv), vai cena tam neprātam, ko acīmredzot ir pieļāvis Aigars Semēvics, saimniekojot Latvijas Radio (LR), un NRTP, viņa saimniekošanu uzraugot, ir parāds, kas nav tāls no miljona, vai arī komplektā ar to vēl viens horizontālais taimkods.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.