Lai gan Tatjanai Koķei būtu pamats norādīt vismaz uz kolēģa nekompetenci, iespējams, ka tieši to tagad, kad Vinetam Veldrem ir radušās idejas, kā Latvijā uzlabot izglītības sistēmu, vismazāk vajadzētu darīt. Jo var gadīties, ka tad, kad Veldrē pamodinātu viņa patieso kompetenci, pie katras skolas vajadzētu ierīkot zirgu stalli. Un vai tad būtu iespējams pierādīt, ka nesekmīgo skaita samazināšana ar zirgu klātbūtni nav saistāma? Cita starpā, pašai Tatjanai Koķei nupat ir nācies pārliecināties, ka ne viss, ko pasaka, lai cik asprātīgi tas izklausītos, ir uzskatāms par pierādījumu vai, piemēram, par attaisnojumam valsts apmaksātam IZM darbinieku komandējumam uz Halifaksu tieši hokeja čempionāta laikā. Turklāt, iespējams, tāpēc, ka ministre izrādījusies asprātīgāka par sev padotajiem hokeja faniem, kas savās komandējuma atskaitēs atšķirībā no ministres skaidrojumiem televīzijā nebija atcerējušies, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir turklāt arī sporta ministrija un tāpēc ierēdņiem bija jādodas uz Kanādu "iedvesmot un palīdzēt" Latvijas hokejistiem. Ja Koķes un IZM darbinieku versijas par uzdevumiem Kanādā sakristu, tad atliktu vien paļauties uz izlases galvenā trenera nelielajām grūtībām ar valsts valodu un iespēju sportistus "paņemt uz izbrīnu". Jo, kas zina, varbūt hokejisti tik tiešām būtu spējīgi pastāstīt par to, kā pasaules čempionāta laikā viņus iedvesmojuši un viņiem palīdzējuši IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica padomnieks Oskars Balodis un Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja. Šādu izbrīnīšanas jeb pārsteigšanas metodi nupat ir pielietojis zemkopības ministrs. Mārtiņš Roze, kam tā arī nav izdevies saprast, ko viņš labāk gribētu - sakārtot jeb iznīdēt lauksaimniecības nozari Latvijā, un tāpēc arī neko nav darījis, lai tiktu galā ar piensaimniecības krīzi, laikam, izdomājis, ka ērti būtu arī turpmāk neko nedarīt. Tāpēc, lai zemnieku protesti nepāraugtu pārāk nopietnā prasībā Rozem atstāt ministra krēslu, viņš situācijā, kad no ministra tiek gaidīta reāla rīcība, nācis klajā ar pārsteigumu - piena nozarē strādājošos zemniekus Roze aicina pievērsties ābolu audzēšanai un aitkopībai. Turklāt viņš norāda, ka "ir jāpārstāj domāt, ka aita dod tikai vilnu, bet pārējais ir atlikums". Bet sava veida atlikumu no Iekšlietu ministrijas sporta svētkiem par 16 000 latiem - "liesās spēles" par 8 200 latiem saviem darbiniekiem ir piedraudējis sarīkot Mareks Segliņš. Ja kāds tomēr gribēšot padejot, tad tikšot ieslēgts magnetafons - šādi ministra teksti patiesībā jau ir labvēlība, salīdzinot ar sporta spēļu atcelšanu vispār, par ko pat bez diskusijas par pasākuma tauku saturu Segliņš paziņoja tad, kad apvainojās vai tikai tēloja apvainošanos uz Valsts kontrolieri. Jo Ingrida Sudraba viņai atsūtīto ielūgumu uz minētajām sporta spēlēm nosauca par "milzīgu cinismu", un ne vien pateica, ka viņai nešķiet lietderīgs šāds nodokļu maksātāju naudas izlietojums, bet turklāt vēl gribēja "painteresēties, kurā sporta veidā viņi vēlējās mani redzēt". Nav droši zināms, vai Sudrabai adresētais ielūgums bija joks, nejaušība vai nopietni pārdomāts ministrijas ierēdņu solis, taču Segliņa ārdīšanās (šajā sakarā pat tika organizēts preses brīfings), saņemot Sudrabas atteikumu un privāto viedokli par līdzekļu izmantošanas lietderību, noteikti neizskatījās ne pēc joka, ne nejaušības, ne nopietni pārdomāta amatpersonas soļa. Tad jau drīzāk pēc tādas rakstura īpatnību izpausmes, uz kuru ministram un, jo vairāk, iekšlietu ministram varētu arī nebūt tiesības. Taču iekšlietu ministrs diemžēl nav vienīgais, kurš savām īpatnībām ļauj izpausties. Ļaujoties ieradumam spļaut ārā visu, kas uz mēles sastāvējies, satiksmes ministram, piemēram, ir izdevies aizvainot tūkstošiem Dziesmu svētku dalībniekus. Un, iespējams, Šlesers pat nesaprot, kāpēc. Jo viņš tikai novērtēja Dziesmu svētku biznesa potenciālu (uz svētkiem plānojot braukt 50 japāņu) un ierosināja tos rīkot katru gadu. Diemžēl viņi nav bērni, kas, spēlējot ministrus, fantazē, apvainojas un savā nodabā runājas. Diemžēl tie, kas ir spiesti uzklausīt viņu teikto, nav lelles, lāči, zirdziņi un citi plastmasas un plīša izstrādājumi. Jo viņu smilšu kaste ir valsts.
Laila Pakalniņa: Valsts kā smilšu kaste
It kā nepietiktu ar to, ka Vineta Veldres veterināra dvēselei grūti tikt līdzi sava īpašnieka vizītkaršu nomaiņas karnevāla straujumam, un tāpēc tā ik pa brīdim par sevi atgādina, piemēram, paģērot zirgus Latvijas armijai. Bijušais veselības ministrs, tagadējais aizsardzības ministrs nupat iejājis arī izglītības sistēmā, rosinot ne vairāk ne mazāk kā skolām atgriezties pie piecu ballu sistēmas, kas esot saprotamāka nekā desmit ballu sistēma.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.