Un tomēr mēs bijām daudz. Taču jautājums šoreiz nav par to — cik (acīmredzot pietiekoši, lai koalīcijas partiju pārstāvji savas vietas Saeimas ēkā bailēs ieņemtu jau agri no rīta un visas dienas garumā nerādītos cilvēkiem acīs, un ļoti pietiekoši, lai no lidostas atgādātais Kalvītis Saeimā mēģinātu slepus iesprukt pa sāndurvīm). Jautājums šoreiz ir par to — cik ilgi? Vāgnera operu garums nestāv blakus tai (fiziskās) izturības pārbaudei, ko vakar, ar garām debatēm un daudziem pārtraukumiem izstiepjot sēdes darba kārtību, cilvēkiem uzspieda varas partijas. Kad jaunākie apsēdās uz ietves malas, bet vecākie, jo nav tā raduši, palika stāvot kājās jau septīto stundu, debatēm pieteicās vēl desmit deputāti. Sapulcējušies cilvēki sāka skandēt: "Mēs prom neiesim! Mēs šeit nakšņosim!" Dekorācijas (bruģis un saule) nemainījās, un daži klauni, kas tajās atraktīvi parādījās, neskaitījās. Kaut gan ir vērts apbrīnot Saeimas apsardzes dienesta iecietību, ļaujot deputātam Dobelim, slēpjoties aiz amatpersonas neaizskaramības statusa, provocēt cilvēku dusmas. Jeb citiem vārdiem sakot — atklāti mēdīties, ko, iedvesmojot paši sevi ar savu spēju spītēt vēlētājiem, koalīcijas draugi pie Saeimas iesāka Zatlera iecelšanas dienā, ar ko arī pierādīja, ka uz visiem laikiem ir aizmirsts deputātu iznāciens pie tautas 1990.gada 4.maijā. Bet, cita starpā, par to 4.maiju. Kopš tā brīža līdz Alekseja Loskutova uzkāpšanai pa Saeimas kāpnēm te nav stāvējusi neviena ziediem tik apbērta amatpersona, kam tauta tik ļoti teiktu paldies. Par darbu. Kad bija pagājušas jau astoņas stundas, mēs satvērām cits cita roku un dziedājām Pūt, vējiņi! Loskutovs, kā koalīcija bija nolēmusi jau pagājušogad, tika atlaists. Sāka līt lietus. Taču būtu aplami domāt, ka tāpēc nebija jēgas vakar teikt to, ko mēs gribam. Mūsu ilgās stāvēšanas vienkāršā jēga ir rodama faktā, ka te ir mūsu mājas un tās te, Latvijā, mums ir arī vasarā, arī brīvdienā. Tiksimies 2.augustā — referendumā par tādiem Satversmes grozījumiem, kas piespiestu Saeimu mūsos ieklausīties! Lieki teikt, ka tas notiks arī vasarā un arī brīvdienā.
Laila Pakalniņa: Vasarā. Svētdienā. Latvijā
Ko viņi grib? Maizi? Degvielu? Nodokļu atlaides? Vaicāja tūristi, spraucoties cauri cilvēku simtiem, kas vakar pulcējās pie Saeimas. Gide ieklausījās. Nē — viņi prasa sirdsapziņu. Bija vasara. Un bija svētdiena (cita starpā, bija cilvēki, kas pasniedza ziedus Loskutovam un pēc tam devās uz baznīcu, bez kuras Latvijas Pirmās partijas deputāti pagājušosvētdien kaut kā pamanījās iztikt).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.