Un ir tādi kā Valdis Zatlers, kurš paskaidroja, ka "olimpiskās spēles vienos tautas", un uz Pekinu aizbrauca. Taču, pat pieņemot, ka Latvijas prezidents tik tiešām mēģina noticēt, ka sports (tāpat kā Jaunais vilnis) no politikas ir šķirts, viņam vajadzētu saprast, ka sarīkot tādas olimpiskās spēles, kuru laikā visā pasaulē tiktu pārtraukti militārie konflikti un vardarbība un tādējādi realizēts moto "Viena pasaule — viens sapnis", būs iespējams tikai tad, kad aizvien lielāka sabiedrības daļa un katrā ziņā demokrātisko valstu līderi stingri iestāsies pret cilvēktiesību pārkāpumiem vispirms spēļu rīkotājvalstī un tad arī visā pasaulē. Tāpēc vismaz pagaidām var teikt, ka par Pekinas olimpisko spēļu soli pretim šī sapņa piepildījumam noteikti jāmin tas, ka, ja arī kāds līdz šīm spēlēm nebija dzirdējis vārdu "Tibeta", tagad tas skan tik skaļi, ka diez vai Ķīna var atļauties cerēt, ka pēc olimpiskajām spēlēm iestāsies klusums.
Taču Pekinas olimpisko spēļu laikā ir sperts solis arī pretējā virzienā. Šo spēļu atklāšanas dienā sākās karš. Vēl vairāk — šo spēļu atklāšanas laikā tribīnēs sēdēja premjers no valsts, kuras tanki tobrīd iebruka citas neatkarīgas valsts teritorijā un kuras lidmašīnas šai citā valstī meta bumbas. Pirms došanās uz olimpiādi Latvijas valsts prezidents bija teicis, ka tā esot miermīlīga sacensība un šo ideju nevajag aptraipīt. Acīmredzot neko neaptraipīt centās arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Žaks Roge, kurš tikšanās laikā ar Vadimu Putinu situāciju Kaukāzā pat nepieminēja. Kā atzīmē Roges preses sekretāre Žizela Deivisa — diskusiju par politiskiem vai globāliem konfliktiem nebija, tikšanās fokusējās uz sportiskām tēmām, viņi runāja par Sočiem. Bet, cita starpā, Krievijas aviācijas sabombardētās mājas dega, mierīgo iedzīvotāju līķus krāva smagajā automašīnā, un gruzīnu karavīrs raudāja (kā visu to bija nofilmējusi LTV filmēšanas grupa) tikai pāris simt kilometru no pilsētas, kas izraudzīta 2014.gada ziemas olimpisko spēļu mājvietai.
Taču, lai kā SOK izliktos, ka nekas nav noticis, olimpiskajā ciematā naktī pēc atklāšanas ceremonijas vienas valsts delegācijas sportisti negulēja. Viņi jau faktiski bija pieņēmuši lēmumu — Gruzija Pekinas olimpiskajās spēlēs nestartēs. Tas bija cilvēcisks lēmums (un sports tajā cieši saistījās ar politiku) — viņi gribēja braukt mājup pie savām ģimenēm, jo viņu zemē krita bumbas un bija izsludināta vispārēja mobilizācija. Turklāt divu gruzīnu svarcēlāju mājas ir tieši militārā konflikta centrā — Chinvali. Pagaidām Gruzijas sportisti, paklausot prezidentam Mihailam Saakašvili, "savas zemes interesēs" sacensībās piedalās. Nino Salukvadze jau svētdien šaušanā ar pneimatisko pistoli 10 metru distancē izcīnīja bronzas medaļu, apskāva savu konkurenti no Krievijas un pateica: "Ja visa pasaule saprastu to, ko es šeit paveicu, nekad nebūtu karu." Bet ziņu aģentūras vēstī, ka pirmā tikšanās komandu sporta veidos starp Krieviju un Gruziju notiks trešdien. Sieviešu pludmales volejbolā.
Tie, kam tas ir izdevīgi, var turpināt skandēt, ka sports ir šķirts no politikas, taču Pekinas olimpiskajām spēlēm šobrīd ir tumša ēna. Tā saucas "Bet Gruzija".
Un lai šajās dienās, kad "olimpiskās spēles vieno tautas", mēs apzināmies, ka, ja mūs tagad nevienos Gruzijas suverenitātes ideja, ikviena valsts turpmāk varēs sagaidīt Krievijas tankus, bumbvedējus un karakuģus. Jo Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir teicis: "Mans pienākums ir aizstāvēt Krievijas pilsoņu dzīvību un cieņu, lai kur viņi būtu."
No Gruzijas pienāk satrauktas vēstis ne vien par Krievijas militārajām operācijām, bet arī par to, ka starptautiskās organizācijas nepietiekami iesaistās situācijas stabilizēšanā. Triju Baltijas valstu prezidenti (arī Valdis Zatlers, kuru no pārējiem prezidentiem šķīra izpratne par lietderību piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā) un Polijas prezidents ir parakstījuši spēcīgu deklarāciju par stāvokli Gruzijā. Šis dokuments beidzas ar vārdiem: "Notiekošais Gruzijā ir lakmusa papīrs ES un NATO spējai risināt konfliktus tuvējā pierobežā, un tas parādīs visām ES un NATO dalībvalstīm, kandidātvalstīm un pārējiem demokrātiskajiem partneriem, vai ir vērts būt par šo organizāciju biedriem un būt to partneriem." Jācer, ka šiem četriem prezidentiem pievienosies arī pārējo valstu vadītāji, ka Eiropa atmodīsies no brīvdienām. Lai nekad nepienāktu tādas olimpiskās spēles, pirms kurām logā jāiededz svece Gruzijai vai kādai citai mazai valstij.