Latvijā adaptētā pudeļu nodošanas sistēmā saredz trūkumus

Maldināšanu norvēģi saskata vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) solījumos "nodot izlietoto taru, saņemot par to naudu" un saturiski līdzīgā Cūkmena aģitācijā, jo šī nauda būs ierēķināta dzēriena cenā, proti, pircējs tikai atgūs samaksāto, turklāt tikai tādā gadījumā, ja pudeles etiķete nebūs bojāta un tuvumā atradīsies kāds strādājošs pudeļu nodošanas automāts vai taras nodošanas punkts. Pēc SFT domām, šī ir otra Latvijā adaptētās depozīta sistēmas vājā vieta. Proti, Norvēģijā dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji ar ievērojamām nodokļu atlaidēm ir motivēti veidot pēc iespējas lielāku pudeļu nodošanas punktu tīklu, taču Latvijā sagatavotie noteikumi par depozīta sistēmu šādu nodošanas punktu skaitu piesaista iedzīvotāju skaitam un veikalu platībai. Motivē ar atlaidēm Bezpeļņas organizācijas Norsk Resirk, kas koordinē depozīta sistēmas darbību Norvēģijā, darbinieki ar lepnumu uzskaita pērnā gada darbības rezultātus: savākti 265 miljoni bundžu, no kurām iegūts 4400 tonnu jaunu iepakojumu ražošanai, bet no 77 miljoniem plastmasas pudeļu — 3200 tonnu plastmasas. Norvēģijā depozīta sistēma darbojas jau kopš 1902.gada, kad alus ražotāji par 29 santīmiem sāka atpirkt izlietotās alus pudeles. Patlaban sistēma nodrošina 82% plastmasas pudeļu un 92% skārda bundžu savākšanu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Cik ilgā laikā šim rādītājam varētu pietuvoties Latvija, kur Vides ministrija (VidM) depozīta sistēmu plāno ieviest ar 2010.gadu? Kolēģi no SFT lēš, ka Latvijā sistēmas efektivitāte būs zema. Viņus izbrīna, ka Latvijā depozīta sistēmu plānots ieviest, neparedzot atvieglojumus, kas stimulētu veidot pēc iespējas plašāku pudeļu nodošanas punktu tīklu. Palielinoties savāktā izlietotā iepakojuma apjomam, norvēģu dzērienu ražotāji maksā mazāku dabas resursu nodokli, piemēram, ja savākti 92% skārda bundžu, uzņēmēji maksā par 92% mazāku nodokli. "Šāda atlaižu sistēma ļauj pārdot dzērienus par zemāku cenu, jo ražotājs neskopojas pudeļu nodošanas punktu izveidē," skaidro SFT vadītāja Helēna Hambro. Latvijā dabas resursu nodoklis stiklam pēdējos trijos gados pieckāršojies, bet plastmasai pieaudzis sešas reizes. Daudz neskaidrību Lai arī VidM solīja prezentēt depozīta sistēmas ieviešanas ekonomisko izpēti septembra beigās, tā būšot gatava vien oktobra beigās. Tas gan ministrijai netraucē jau tagad paziņot, ka sistēma būšot Latvijai izdevīga. Neskatoties uz dzērienu ražotāju lūgumu depozītu no sākuma ieviest tikai stiklam un, līdzsvarojoties ekonomiskajai situācijai valstī, arī plastmasai un skārdam, VidM plāno depozītu ieviest visam reizē. Ministrijas pārstāve Rudīte Vesere nenoliedz, ka šis lēmums nav atkarīgs arī no ekonomiskās izpētes rezultātiem. VidM neapšauba alus ražotāju aplēses, ka depozīta sistēma, kura no ražotājiem prasīs miljonos mērāmas investīcijas, varētu celt dzērienu cenas par 12%, kamēr nav pabeigta tās pasūtīta izpēte. "Paliek jautājums, cik dzērienu ražotāji maksās tirgotājiem par to izveidotas taras nodošanas punktu tīkla izmantošanu," skaidro R.Vesere. Viņa pieļauj, ka ministrija varētu izstrādāt īpašu metodiku, pēc kuras aprēķinātu šo maksājumu apmēru. "Nav zināmas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības par atpakaļ pieņemtās taras uzglabāšanas nosacījumiem," sūrojas Latvijā lielākā mazumtirgotāja Rimi preses pārstāve Zane Eniņa. Uz šiem jautājumiem VidM sagatavotie noteikumi atbildes nesniedz, taču R.Vesere uzsver, ka PVD vien prasa, lai pārtikas preču un izlietotā iepakojuma plūsmas nekrustotos, proti, notiktu dažādās telpās un veikala darbinieki vienlaikus nenodarbotos ar tirdzniecību un taras pieņemšanu.Deformē konkurenci Depozīta sistēmas pretinieki pauž bažas, ka VidM neuzklausa depozītam veltīto kritiku, jo izdabā lielākajam pudeļu nodošanas automātu ražotājam Eiropā Tomra, gatavojot tam iespēju iegūt gardu kumosu — 35 miljonus vērto automātu pasūtījumu. Tomra pārstāvji Latvijā izskanējušos pārmetumus lobija meklēšanā ministrijā komentē izvairīgi, vien sakot, ka uzņēmums neiesaistās politikā un neizdara spiedienu, lai kādā valstī izšķirtos par labu depozīta sistēmai, bet gan strādā ar valstīm, kurās sistēma jau darbojas. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Tomra tomēr ietekmē politiķu darbu — 9.jūlijā VidM notikušajā apspriedē ministrija kā argumentāciju sistēmas ieviešanai izmantoja Tomra gatavotu materiālu. Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija Tomra piemēroja 17,8 miljonu latu (25 miljoni eiro) naudas sodu, kas pielīdzināms 7% ražotāja gada ieņēmumiem, par brīvas konkurences ierobežošanu un dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un Austrijā, proti, pusē Eiropas valstu, kurās ražotājs piegādā pudeļu nodošanas automātus. Uzņēmuma vadītājs Āmuns Skarholts nebija pārsteigts par iespaidīgo sodu, jo "apsūdzība bija ļoti nopietna". Neilgi pēc šiem notikumiem Tomra konkursā ieguva pasūtījumu piegādāt 4000 automātu Vācijas mazumtirgotājiem, tas ir lielākais darījums automātu ražotāja vēsturē.