Atklāto banknošu viltojumu skaits ir samazinājies, bet monētu – pieaudzis. Latvijas Bankas pārstāvji to skaidro ar Valsts policijas veiksmīgi atklātajām viltotas naudas ražotnēm un viltojumiem pirms tie nonākuši apritē.
Tendence, ka gadā Latvijā atklāj dažus simtus viltotu banknošu un vairākus tūkstošus monētu, ir nemainīga.
Latvijas Bankas pārstāvji skaidroja, ka naudas viltošana nerada draudus Latvijas tautsaimniecībai, pērn visa atklāto viltojumu summa – 35 831 lati – veido procenta tūkstošdaļas (0.004%) no apgrozībā esošajiem latiem.
Zemo viltojumu izplatību nodrošinot vairāki faktori – augstā Latvijas naudas pretviltošanas aizsardzība, nelielā latu apgrozības teritorija, kā arī policijas darbs viltojumu atklāšanā.
Lai viltojumi tiktu savlaicīgi konstatēti un atkārtoti nenonāktu apgrozībā, Latvijas Bankas filiālēs ir augstas tehnoloģijas naudas šķirošanas iekārtas, kas atklāj aptuveni septīto daļu visu viltojumu, kas ir pēdējais posms naudas aprites ciklā, pirms tā atkal tiek laista apgrozībā.
Lata banknošu viltojumiem raksturīga arī zema kvalitāte – arī 2010. gadā konstatētie viltojumi ir viegli atšķirami no īstām banknotēm, jo to izgatavošanā izmantoti krāsu printeri, kopētāji un pretviltošanas pazīmes nav imitētas.
Visas banknotes, kas atkārtoti drukātas pēc 1992. gada, ir papildinātas ar jauniem pretviltošanas elementiem. Visvieglāk "ar aci" pārbaudāmās pazīmes ir ūdenszīme, caurvijošā metalizētā josla un slēptais attēls. Pētījumi liecina, ka tieši šīs pazīmes naudas lietotāji arī visvairāk pārbauda.