“Ja šodien vēl pieturas pie sala, tad jau pēc kādām deviņām dienām varētu sagaidīt siltuma vilni,” pārliecināts laika vērotājs Vilis Bukšs no Balvu rajona Viļakas. Par to liecinot zīmīgie laikapstākļi gan Ģertrūdes dienā, gan arī Jāzepa dienā. Arī dabas pazinējs Artūrs Mauriņš no Salaspils teic, ka marta beigās, aprīļa sākumā sagaidāms silts laiks, kad uzziedēs pirmās sniegpulkstenītes, sniedzītes un citas pavasara puķītes. Ziedēšanu “raus vaļā” arī lazda, pārliecināts A.Mauriņš.
Tomēr jau ap Lieldienām laiks atkal kļūs vēss, kad iespējams lietus, dažviet Latvijas vēsākajos reģionos arī sniegs. Šāds vēss un nepastāvīgs laiks ievilksies un saglabāsies visu aprīli. Maiju dabas vērotāji sola siltu un saulainu. “Kaut kur ap sesto līdz astoto maiju zālīte jau zaļos, un tad aitiņa jau varēs pagrauzt pirmo zālīti,” ar matemātisku precizitāti nosaka A.Mauriņš. Savukārt V.Bukšs brīdina, ka maijā vēl jāuzmanās no salnām, jo, lai gan dienas būs siltas un saulainas, naktīs vēl būs pavēss.
Īsti vasarīgs laiks varētu iestāties tikai pēc Jāņiem, un vasaras pirmā puse būs samērā saulaina. Savukārt jūlija otro pusi un augustu laika vērotāji prognozē kā bagātu ar pērkona negaisiem un lietusgāzēm. Uz pērkona negaisiem pēc V.Bukša novērojumiem norāda graudainais sniegs pavasarī. Savukārt A.Mauriņš teic, ka bagātīgie nokrišņi nozīmē labas ogu un sēņu ražas mežā. “Krīzes laikā tas laikam ir svarīgi, lai būtu ko salasīties,” optimistisks savos vērojumos ir A.Mauriņš.