Kā būtiskākais arguments par labu NATO visbiežāk (22,3% gadījumu) tika minēts valsts un iedzīvotāju drošība. 16% respondentu uzsvēra, ka kopīga aizsardzība ir lētāka nekā individuāla. Salīdzinājumā ar 2007.gadu aptaujām sarucis (no 18% uz 11,3%) to cilvēku skaits, kas savu noraidošo attieksmi pret Latvijas dalību NATO pamatoja ar augstajām izmaksām.
Latvijas karavīru dalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās pozitīvi vērtēja vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 32,3% respondentu norādīja, ka tā attīsta karavīru profesionālās iemaņas, 30% aptaujas dalībnieku atzina, ka tas ir Latvijas kā sabiedrotā pienākums, pēc 26,2% respondentu domām, Latvijas karavīru dalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās paaugstina Latvijas starptautisko prestižu, savukārt 18,6% iedzīvotāju skatījumā dalība šajās operācijās veicina Latvijas drošību.
Vairākums (61,7%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda viedokli, ka Latvijai ir jāpiedalās valstu atjaunošanā ar nemilitāriem līdzekļiem. Savukārt 26,3% respondentu uzsvēra, ka tikai ar militāriem līdzekļiem nepietiek, lai stabilizētu situāciju krīžu reģionos. 17,5% aptaujāto bija pārliecināti, ka līdzdalība novērš krīžu atkārtošanos, bet 17,8% respondentu - Latvijai ir jādalās reformu pieredzē. Jānorāda, ka salīdzinājumā ar 2007.gada aptauju rezultātiem, šogad to aptaujas dalībnieku skaits, kas atbalsta Latvijas līdzdalību valstu atjaunošanā pēc krīzēm ar nemilitāriem līdzekļiem, ir būtiski pieaudzis (+9,6%).
Vairāk nekā puse (51%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pārstāvēja viedokli, ka Latvijas drošību visvairāk garantē dalība NATO. Eiropas Savienību un Baltijas valstu sadarbību minēja vairāk nekā 30% aptaujas dalībnieku. 20% respondentu kā Latvijas drošības garantu nosauca Latvijas armiju.