Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas (UEN) preses pārstāve Iveta Bojāre aģentūru BNS informēja, ka ar Īrijas darba ministru Toniju Kilīnu (Tony Killeen) trešdien tikās "tēvzemiešu" deputāti Guntars Krasts un Inese Vaidere, kuri Īrijas pilsētā Korkā piedalās UEN izbraukuma sēdē.
Sarunā ar ministru deputāti īpaši uzsvēra, ka jāpaātrina savstarpēji atzītas kvalifikācijas sistēmas izveide, kas ļautu iebraucējiem strādāt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu. Deputāti Īrijas darba ministru aicināja vairāk uzmanības pievērst ar identitātes saglabāšanu saistītiem jautājumiem latviešu kopienā, no kuriem svarīgākais - atbalsts iespējai bērniem no Latvijas mācīties latviešu valodu.
Vaidere uzsvērusi, ka darbaspēka kustība Eiropas Savienībā lielākoties ir īstermiņa, tāpēc ļoti svarīgi šiem cilvēkiem nodrošināt iespēju nezaudēt savu identitāti, lai vēlāk nerastos grūtības atgriezties dzimtenē.
Tā kā latviešu viesstrādnieku bērnu vienā skolā varētu nebūt tik daudz, lai veidotu atsevišķu klasi, deputāte runājusi par iespēju sniegt Īrijas valdības atbalstu reģionālu svētdienas skolu izveidei.
Arī ministrs esot atzinis, ka viesstrādnieku prasmes un zināšanas netiek pilnībā izmantotas.
Savukārt Krasts norādījis, ka savstarpēji atzītas kvalifikācijas sistēmas trūkums ir viens no iemesliem, kas "bieži vien liedz medmāsai vai skolotājai no Latvijas strādāt izvēlētajā profesijā, tā vietā paverot vienīgi apkalpotāju darba iespējas viesnīcās.. Sistēma, kurā labas kvalifikācijas speciālists kļūst par krāsotāju Īrijā, mazina šo cilvēku iespējas nākotnē turpināt savu karjeru iegūtajā profesijā".
Pēc Īrijas Nacionālās kvalifikācijas iestādes datiem, pēdējo triju gadu laikā astoņas reizes pieaudzis to viesstrādnieku skaits, kuri pieprasījuši savā valstī iegūtas kvalifikācijas atzīšanu. Izbraucēji no Latvijas ir to vidū, kuri aizvien vairāk meklē iespējas strādāt profesijā.
Pēc Latvijas Labklājības ministrijas datiem, kopš Eiropas Savienības paplašināšanas no Latvijas peļņā uz turīgākām bloka valstīm devušies 50 tūkstoši cilvēku, lai gan patiesie emigrācijas apjomi varētu būt lielāki. Visvairāk ļaudis no Latvijas devušies uz Lielbritāniju - vairāk nekā 23 tūkstoši un uz Īriju - vairāk nekā 18 tūkstoši. Citas Latvijas viesstrādnieku iecienītas valstis ir Norvēģija, Dānija, Itālija, Beļģija un Vācija.