Vai Latvijas Vēstnesis var bankrotēt? Tas ir iespējams, jo oficiālo laikrakstu izdod sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Lai arī konkrētajā gadījumā tā ir valstij piederoša SIA, tomēr jebkura SIA neveiksmīgas komercdarbības rezultātā var arī bankrotēt. Vai valsts likumdošana var būt atkarīga no atsevišķas SIA darbības? Valsts SIA Latvijas Vēstnesis ir nepietiekami apzināta juridiska un ekonomiska problēma.
Juridiskais aspekts
Tiesību aktu (Satversmes, likumu, Ministru kabineta noteikumu,
pašvaldības saistošo noteikumu) publicēšana ir svarīga likumdošanas
procesa sastāvdaļa, jo tā ir saistīta ne tikai ar likuma spēkā stāšanās
laiku, bet pat ar faktu — neviens likums nevar būt spēkā, ja tā teksts
nav publiski pieejams. Saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību normām
tam jābūt publicētam oficiālajā laikrakstā. Pašreiz likumu publicēšanas
jautājums ir tiesību aktos nedefinēts, un tā potenciāli ir bumba ar
laika degli.
Latvijas Republikas Satversmē gan ir noteikta likumu izsludināšana, t.i., noteikts, ka tiesību aktu izsludināšana ietilpst Valsts prezidenta pienākumos. Tomēr ne Satversmē, ne likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" nav noteikts, kas notiek pēc tam, kad izsludinātos likumus Valsts prezidents nodod Valsts prezidenta kancelejai, kura tos sagatavo nosūtīšanai un nosūta laikraksta Latvijas Vēstnesis redakcijai. Kas notiek, ja oficiāli publicētajā tekstā iezogas kļūda, kas nopietni atšķiras no Saeimas pieņemtā un Valsts prezidenta izsludinātā likuma teksta?
Tiesību aktos nav noteikti publicēšanas termiņi, nav noteikts, kurš tieši ir atbildīgs par izsludinātā likuma savlaicīgu nosūtīšanu publicēšanai, kādā veidā tiek veikta nosūtīšana — elektroniski vai ar kurjeru, nav noteiktas laikraksta Latvijas Vēstnesis izdošanas dienas nedēļā, nav noteikti redakcijas pienākumi un atbildība par likumu publicēšanu.
Pašlaik nav nevienas oficiālas valsts amatpersonas, kas būtu tieši atbildīga par Latvijas Republikas tiesību akta publicēšanas rezultātā pieļautu kļūdu. Patlaban atbildība par tiesību aktu publicēšanu ir nevis oficiālai valsts amatpersonai, bet valsts SIA amatpersonai.
Ekonomiskais aspekts
Laikraksta Latvijas Vēstnesis ekonomiskā darbība skar gan tiesību aktu, gan arī tiesību aktos noteikto obligāto sludinājumu publicēšanu, kuru apjoms daļēji tiek noteikts, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem (Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta noteikumi nr.706 "Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību" un 2002.gada 27.decembra noteikumi nr.599 "Noteikumi par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību").
Pārējā daļā maksājuma par sludinājumu publicēšanu lielums ir valsts SIA kompetencē. Tādējādi laikraksts lielā daļā tiek uzturēts no Latvijas uzņēmēju un fizisko personu maksājumiem par obligātajiem sludinājumiem Latvijas Vēstnesī.
Būtiski, ka valsts SIA, kas izdod oficiālo laikrakstu Latvijas Vēstnesis, darbība ir plašāka nekā tiesību aktu un sludinājumu publicēšana oficiālajā laikrakstā — tas nodarbojas arī ar komercdarbību, jo bez laikraksta Latvijas Vēstnesis SIA LV izdod arī žurnālus: Komersanta Vēstnesis, Jurista Vārds, kā arī veido interneta portālu, darbojas lietišķās informācijas tirgū, slēdz reklāmas līgumus u.tml.
Minētā sakarā rodas jautājums — cik liela daļa no SIA Latvijas Vēstnesis darbības aizņem komercdarbība? Vai SIA Latvijas Vēstnesis komercdarbība ir rentabla vai arī Latvijas iedzīvotāju maksājumi par obligātajiem sludinājumiem uztur valsts SIA Latvijas Vēstnesis aktivitātes komercdarbības lauciņā. Ja par sludinājumu publicēšanu saņemtā nauda tiktu izmantota, lai segtu arī SIA Latvijas Vēstnesis komercdarbību, tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības regulu nr.2137/85, kurā ir skaidri noteikts, ka maksājumi par sludinājumiem nedrīkst pārsniegt to administratīvās izmaksas.
Būtiski, ka sabiedrība nevar pārliecināties — vai no sludinājumu publicēšanas netiek dotēta arī pārējā Latvijas Vēstneša saimnieciskā darbība. Valsts noteiktais obligātais maksājumus — šajā gadījumā maksājums par sludinājumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis — netiek ieskaitīts Valsts kases kontā, bet nonāk tieši kādas atsevišķas valsts SIA kontā. Katrs indivīds, kas ievieto oficiālajā laikrakstā sludinājumu, ir tiesīgs uzdod jautājumu — cik efektīva ir valsts SIA Latvijas Vēstnesis darbība?
Valsts SIA Latvijas Vēstnesis neto rentabilitāte pēc 2006.gada datiem veidoja tikai 5,8% no nozares vidējā rādītāja, aktīvu atdeve 12— 19 reižu mazāka, bet pašu kapitāla atdeve 34—36 reižu mazāka nekā vidēji nozarē. Valsts SIA Latvijas Vēstnesis saimnieciskā darbība varētu kalpot par hrestomātisku piemēru, kāpēc valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. 69,69% no valsts SIA Latvijas Vēstnesis ienākumiem 2006.gadā veidoja ienākumi no sludinājumiem, kas liek domāt, ka valsts SIA Latvijas Vēstnesis darbība komercdarbības lauciņā pašlaik tiek uzturēta no līdzekļiem, kas tiek iekasēti par sludinājumiem. Citi tirgū esošie uzņēmumi nesaņem līdzīgu atbalstu. Vai iespējams, ka šis ir negodīgas konkurences piemērs, proti, ar ieņēmumiem no obligātajiem sludinājumiem tiek mākslīgi stimulēta SIA Latvijas Vēstnesis konkurētspēja lietišķās informācijas, laikrakstu tirgū?
Likumu oficiālo tekstu publicēšana ir valsts funkcija, savukārt ērti lietojamas lietišķās informācijas izplatīšana, žurnālu izdošana, kā arī ērti lietojamu likumu konsolidēto versiju izplatīšana, kurām, jāuzsver, saskaņā ar Latvijas likumdošanu regulējošajām tiesību normām, nav oficiāla spēka, ir funkcija, kuru pašlaik jau efektīvi pilda privātais sektors.
Vai abas minētās problēmas — juridisko un ekonomisko — atrisinās plānotā valsts SIA pārveidošana par valsts aģentūru? To rādīs laiks. Tomēr laikā, kad ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards aicina izvērtēt valsts iestāžu funkcijas, daļu no tām nododot privātajam sektoram, nav pieņemami, ka valsts aģentūra tiek plānota kā saimnieciska struktūra, kas ar valsts atbalstu turpinās konkurēt ar privāto sektoru lietišķās informācijas jomā.