Profesore Kursīte 40 minūšu garā lekcijā iepazīstināja deputātus ar necenzēto vārdu rašanās vēsturi un apstākļiem, dažādu tautu tradīcijām. Kursīte norādīja, ka politiķi bieži vien lieto necenzētos vārdus tādēļ, ka tie ir daudz iedarbīgāki nekā kulturāla valoda.
Deputāte izskaidroja, ka necenzētu vārdu leksika ietilpst tabu un tabu atslēgas vārds ir "nedrīkst".
Kursīte skaidroja, ka skaļa lamāšanās nāk no smadzeņu dziļākajiem slāņiem. Pēc viņas teiktā, ārsti esot noskaidrojuši, ka cilvēki, kam ir smagi smadzeņu bojājumi, saglabā spēju lamāties.
Profesore izskaidroja, ka latviešu vārds ''lamāties'' ir radniecīgs vārdam ''lauzt'' - ''otru nolamājot, mēs cenšamies viņā ko lauzt''.
''Pavisam pareizi un pavisam taisni ir tikai mirušie, bet dzīvie cenšas būt korekti,'' sacīja profesore.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) profesorei skaidroja, ka arī viņš šad tad lieto pa kādam necenzētam vārdam, jo ''es kā Saeimas futbolkomandas kapteinis piecu sekunžu laikā ar citādiem vārdiem nespēju dot uzdevumu''.
Deputāte Sarmīte Ķikuste savukārt norādīja, ka viņa apkopo un kolekcionē deputātu izteicienus no tribīnes un drīzumā tie tiks izdoti grāmatā.
Deputāts Pauls Putniņš (ZZS) savukārt vēlējās noskaidrot, ''vai izlādēšanās ar vārdiem uzlabo veselību vai to degradē''.
Kursīte arī atzina, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā gandrīz katrs ir saņēmis sev veltītu necenzētu leksiku.