Arī lidosta Rīga noliedz, ka tās saņemtā dotācija radītu zaudējumus valstij. Tieši otrādāk - lidosta uzskata, ka tās pakalpojumu atlaides ļauj tautsaimniecībai gūt 396 miljonu latu ienākumus. Lidostas valde uzskata, ka VK sniegtā interpretācija par tās revīzijas ziņojumā minētajiem faktiem neatspoguļo to patieso būtību un var viest maldīgu izpratni par lidostas darbību. "Komentējot VK pausto viedokli, ka lidosta nav guvusi 11,3 miljonus latu lielus ieņēmumus, lidostas vadība uzskata, ka šos līdzekļus ir ieguvuši Latvijas iedzīvotāji un ģimenes, kuras beidzot var atļauties aizlidot uz Eiropas un pasaules valstīm kopā," atlaižu nepieciešamību pamato lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.
Starptautiskā lidosta uzskata, ka ir jāvērtē
kopējā gaisa transporta nozares ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.
Gaisa transporta nozares, kuras kodols ir „Rīga”, netiešā
ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) turpina pieaugt.
Lidosta min starptautiskās biznesa konsultāciju un audita firmas Ernst
& Young pētījumu, kas liecina, ka 2007. gadā gaisa transporta
nozares netiešā ietekme uz Latvijas IKP bija 2,2 procenti - 2,8
procenti, jeb 312 – 396 miljonu latu robežās, savukārt 2006.gadā tā
bija 2,1 procenti - 2,9 procenti, jeb 234 – 321 miljonu latu robežās.
Lidostas vadība nepiekrīt arī VK paustajam viedoklim par valsts dotācijām uzņēmumam. "Valdība nav piešķīrusi dotācijas starptautiskajai lidostai „Rīga””, bet ir finansējusi valsts un sabiedrības drošības garantēšanu starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā saskaņā ar valsts budžeta likumu. Šī ir dotācija valsts iekšējās un ārējās drošības uzturēšanai nevis valsts atbalsts starptautiskās lidostas „Rīga” pamatdarbības nodrošināšanai," Dienai pauž M. Langrāts, uzsverot, ka tā ir mērķdotācija ar skaidri noteiktu līdzekļu apjomu, kas izlietoti precīzi definētiem mērķiem. Jāpiebilst, ka valsts dotācija ir sekmējusi arī nosacījumu izpildi, lai Latvija varētu sekmīgi iegūt bezvīzu režīmu ar ASV, norāda lidosta.
Diena jau rakstīja, ka divām aviokompānijām — airBaltic un Ryanair — piešķirto atlaižu dēļ,
kuras Konkurences padome sauc par tirgu kropļojošām, bet satiksmes
ministrs un lidostas vadība par attīstību veicinošām, Rīgas lidostas
kasei gadā garām aizripo 11,3 miljoni latu, secināms no Dienas rīcībā
nonākušajiem Valsts kontroles (VK) nule pabeigtās revīzijas materiāliem.
Atzinumā, kas tiks publiskots otrdien un kuru pirmo reizi Valsts
kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaru laikā kāda ministrija pieprasīja
padarīt pilnībā slepenu, teikts, ka aviokompānijām piešķirtās atlaides
ir līdz 80% no apstiprinātās maksas par lidostas pakalpojumiem. Atlaižu
apjoms atkarīgs no pārvadāto pasažieru skaita. 2007.gadā piešķirtas
atlaides 11,3 miljonu latu apjomā.
Ņemot vērā, ka atlaides sāka darboties 2004.gada beigās, var aprēķināt,
ka pagājušajos gados lidostas kasē nav nonākuši vairāki desmiti miljoni
latu. Taču, tā kā VK atzinusi par pamatotu lidostas prasību neatklāt
informāciju, kas varētu ietekmēt tās tiesāšanos ar Konkurences padomi
un Lietuvas nacionālo aviokompāniju flyLAL par atlaižu pamatotību, no
publiskojamā ziņojuma nevar gūt pārskatu par lidostas stāvokli. Par
slepenu ir padarīta gan lidostas saimnieciskās darbības analīze, gan
investīciju plānu saskaņa ar iespējām, gan ienākumu struktūra.
Ziņojumā izteiktas aizdomas, ka lidosta labos peļņas rādītājus
nodrošina ar valsts dotāciju. "Jau 2006.gadā lidosta (..) pozitīvu
saimniecisko darbību paredzēja nodrošināt, iekļaujot budžetā valsts
dotāciju," teikts atzinumā. "Aviācijas ieņēmumu pieauguma temps
atpaliek no sniegto pakalpojumu pieauguma tempa. Lidostas aviācijas
ieņēmumi par vienu pārvadāto pasažieri pastāvīgi samazinās."
Pēdējos divos gados lidostai piešķirta vairāk nekā astoņus miljonus
latu liela valsts dotācija, lai nodrošinātu drošības pasākumus. Pieci
miljoni latu piešķirti arī šogad.
VK uzskata, ka dotācija ir pieprasīta nepamatoti un dažās izdevumu
pozīcijās budžeta pieprasījums ir "uzpūsts". Tā, piemēram, 2007. gadā
lidosta pieprasījusi pusmiljonu latu putnu draudu novēršanai, bet līdz
2008.gada oktobrim šim mērķim iztērēti 5000 latu jeb 1%. Pārējā nauda
tērēta citiem mērķiem — pretiebraukšanas drošības barjerām, robežsargu
kabīnēm, kā arī tranzīta pasažieru gaiteņa izbūvei, kas sākumā nav
iekļauts jaunā termināļa projektā, bet beigās atzīts par nepieciešamu.
Nepamatoti lielas summas, pēc VK domām, pieprasītas arī autotransportam
un medpunktam, bet, piemēram, darbinieku apģērbu tīrīšanai pērn
pieprasīts 16 reižu vairāk naudas nekā gadu iepriekš, bet pirmajā
pusgadā izlietoti tikai 2,8% piešķirtās naudas.
(papildināta ar pirmajām rindkopām)