Lidostas funkcijas pārņem ar Fliku saistītas firmas

Tas, ka lidosta grasās atlaist 200 darbiniekus, arodbiedrībai nav bijis jaunums. Arodbiedrība pēc būtības pret štata samazināšanu neiebilst, vienīgi pieprasa, lai tiktu ievērota likumā paredzētā procedūra un darbinieki tiktu atlaisti konsultējoties ar arodbiedrību. "Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums," raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. "Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs," komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).Uzņēmumā North Hub Services apstiprināja, ka vairums jauno darbinieku nāks no lidostas, bet vai pieņems visus, to garantēt nevar. Uzņēmums izsludinājis konkursu jaunu darbinieku pieņemšanai, lai atlasītu labākos.Šis ir tikai pirmais solis North Hub Services plānos. B.Flika uzņēmums labpāt pārņemtu visu virszemes apkalpošanu no lidostas, kas joprojām apkalpo Rianair un citas mazākas aviokompānijas. B.Flika un airBaltic agresīvā darbība rada lidostai lielus zaudējumus, vēsta raidījums."Protams, ka lidosta kā komercsabiedrība nav apmierināta par šādu notikumu pavērsienu. Lidostai tas nozīmē biznesa zudumu aptuveni sešu miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka lidostas tradicionāali sniegtais pakalpojums būtiski samazināsies, lidosta būs turpmāk spiesta strādāt niknākas konkurences apstākļos, protams, ka uz mūsu biznesu tas atstāj ietekmi," sacīja J.Ķuzulis.Satiksmes ministrija notikušajā vaino lidostu – tā laikus nav piemērojusies konkurences apstākļiem. B.Flika vainu ministrija nesaskata. Juridiski viņam esot tiesības sniegt paša vadītajai aviokompānijai pakalpojumus. Likums par interešu konflikta novēršanu pārkāpts neesot un ar savu sirdsapziņu lai viņš tiek galā pats.Ar B.Fliku raidījumam sazināties neizdevās, arī uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem viņš atbildējis nav. Arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) no atbildes izvairījās. Piektdien bija viņa pēdējā darbadiena un dažas dienas pēc komandējuma uz Meksiku viņš ir devies atvaļinājumā, kur visdrīzāk arī sagaidīs šīs valdības pilnvaru beigas.Lai arī vārdos K.Gerhards iestājas par nacionālo interešu ievērošanu, darbi liecina par to, ka viņš ir bijis labvēlīgs B.Flikam, ziņo raidījums. Viņa laikā SM lidostā ielaida North Hub Services. K.Gerharda iecelti airBaltic padomes locekļi B.Flika rokās nodeva airBaltic zīmolu. Tagad atklājies, ka tieši K.Gerhards nav izmantojis iespēju palielināt valsts teikšanu airBaltic, kad Valda Dombrovska valdība pirms pusgada lēma par kapitāla ieguldīšanu aviokompānijā. Pirms vēlēšanām premjers V.Dombrovskis apsūdzēja savu politisko konkurentu Aināru Šleseru par to, ka viņš kā satiksmes ministrs noslēdzis valstij nelabvēlīgu līgumu ar B.Fliku. "Nekā personīga" uzzināja, ka K.Gerhards to atcēlis, bet reizē ar valdības lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu parakstījis jaunu akcionāra līgumu, kurā iekļauti tādi paši valstij nelabvēlīgie nosacījumi.Tieši K.Gerharda laikā airBaltic lidostai nemaksāja nomas maksu. Kad tās parāds sasniedza divus miljonus latu, lidosta spēra izmisuma soli un iesniedza prasību tiesā. Abiem uzņēmumiem – lidostai un airBaltic ir viens īpašnieks - Satiksmes ministrija. "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka lidostas valde izteikusi piedāvājumu B.Flikam šo parādu samaksāt gada laikā. Ja B.Fliks nepiekritīs, neļaušot airBaltic celt jauno termināli.Raidījumam kļuvusi zināma SM atbilde B.Flikam uz viņa vasaras beigās izteikto piedāvājumu nopirkt visu airBaltic. Ministrija skaidro, ka valsts daļas nav privatizējamas, jo valdība 2008.gadā jau atteikusi vienam pretendentam. Valdības tā laika rīkojumā teikts, ka airBaltic jāsaglabā nacionālās aviokompānijas statuss, tādēļ tā privatizācija nenotiks. Vienlaikus SM jautājusi B.Flikam, par kādu summu viņš būtu gatavs pārdot savas daļas. Uz to atbilde līdz šim saņemta neesot.