Līdz finišam tiek tikai divi ar satelītu novēroti gulbji

Izpētīti arī gulbju migrācijas ceļi un ātrumi. Tiesa, ornitologam palikuši vairāki neatbildēti jautājumi. Vai izdosies rast uz tiem atbildes atkarīgs no tā, vai LVAF atbalstīts projektu arī turpmāk. Pagaidām nav zināms, vai fonds piešķirs līdzekļus. Ziemošanas vietas Vācijas ziemeļu daļā sasniedza tikai pieci, bet līdz spalvu maiņas vietai pavasarī tika divi putni — pārējie nonāca malumednieku redzeslokā vai gāja bojā, sapinoties elektrības vados. Vecākiem putniem izdzīvošanas rādītāji migrācijas laikā ir ļoti augsti — no ziemošanas atgriežas turpat visi, taču projektā apzināti izvēlēti jaunāki putni, kuri pēc ziemošanas dodas mainīt spalvas, kas iezīmē gulbja dzimumbriedumu. Agrāk tika minēts, ka ziemeļu gulbji spalvas maina kaimiņos Igaunijā vai tālāk uz ziemeļiem — Skandināvijā, taču īstenībā tie mērojuši krietni tālāku 1500 kilometru ceļu līdz Arhangeļskas apgabalam Krievijā, bet kopā ar ceļu līdz ziemošanas vietām veica divreiz lielāku attālumu. "Abi gulbji mainīja spalvas faktiski vienā rajonā, taču ar diviem īpatņiem ir par maz, lai izdarītu secinājumus, vai tā ir likumsakarība," vēlmi turpināt projektu pauž D.Boiko. Līdz spalvu maiņai tika Latgalē ar satelītraidītāju aprīkotā Vineta un Kurzemē noķertais Jānis — gulbjiem doti projekta atbalstītāju vārdi, kas palīdzēja putnus noķert, lai viņiem uz muguras ar teflona siksnām piestiprinātu 80 gramu smago satelītraidītāju. Interesanti, ka Balvu rajonā mājojošā Vineta no Vācijas lidoja uz Arhangeļsku caur Krieviju, bet "rietumnieks" Jānis — caur Somiju. Ja fonds atbalstītu projekta turpināšanu, varētu noskaidrot, vai tā ir vienkārši nejaušība vai ne, lēš D.Boiko.