Lielākā daļa frakciju vadītāju piekrīt, ka jāiesaldē arī deputātu algas

Atšķirībā no pārējā centrālā valsts pārvaldes aparāta, kura budžeta līdzekļu pieprasījumu vētī valdība, Saeima par savu budžetu lemj pati. Parlamenta 2008.gada budžeta izdevumu ailīte liecina, ka parlamenta tēriņi sasnieguši 15,1 miljonu latu. Tātad, lai Saeima sasniegtu valdības sākto kursu uz izdevumu samazināšanu, tai būtu jāatrod vismaz pusotra miljona latu ietaupījums. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) vairās parlamentam skaidri norādīt, ka tam būtu jāsolidarizējas ar citām iestādēm. "Saeimai, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, ir suverēni jālemj par izdevumu samazināšanu 2009.?gada budžetā," saka premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. "Mēs noteikti skatīsimies, ko varam samazināt. Kancelejai ir uzdots to izanalizēt," norāda Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis stāsta, ka kanceleja izdevumus ir analizējusi, bet konkrētāka informācija par iespējamo samazinājumu būšot tikai pēc tam, kad valdība nākamā gada valsts budžetu būs iesniegusi Saeimā. Kā vēsta G.Daudze, nākamā gada Saeimas budžetam papildu slogu uzlikšot pienākums Latvijā organizēt NATO parlamentārās asamblejas 2010.gada pavasara sesiju. Algu iesaldēšana "Es domāju, ka būs liels samazinājums uz algu un kompensāciju rēķina," pieļauj Saeimas Saimnieciskās komisijas vadītājs Vilnis Edvīns Bresis. Šogad algās tērē 8,3 miljonus latu, kas arī ir apjomīgākā izdevumu pozīcija. Saeimas deputātu amatalga šogad ir 1232 lati pirms nodokļiem, taču realitātē katrs tautas kalps valstij izmaksā vairāk, jo deputāti vēl saņem dažādas piemaksas un kompensācijas. Piemēram, piemaksas ir par darbu komisijās un apakškomisijās, Saeimas prezidijā, bet ikmēneša kompensācijas — par reprezentācijas izdevumiem, telefonsarunām, tiem, kas nedzīvo Rīgā, tiek atlīdzināti izdevumi par dzīvojamo telpu īri (līdz pat 485 latiem mēnesī), deputātiem, kuriem nav dienesta automašīnas, tiek atlīdzināti transporta izdevumi, turklāt likumdevēji saņem vēl papildus kompensāciju par transporta izdevumiem atkarībā no dzīvesvietas attāluma. Augustā deputātu kompensāciju apjoms svārstījās no 135 līdz 921 latam. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka nākamgad deputātu ienākumiem būtu jāpieaug, jo gan atalgojums, gan kompensācijas ar dažādiem koeficientiem ir piesaistītas vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošo darba algai. Piemēram, deputātu atalgojumam jābūt 3,2 reizes lielākam par vidējo sabiedriskajā sektorā nodarbināto algu, un, tā kā jau 2007.gadā tā bija 474 lati, deputātiem atalgojumā būtu jāsaņem 1516 latu. Tiesa, pērn likumdevēji savu Kārtības rulli grozīja un algu kāpumu ierobežoja, paaugstinot to par 10%. Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, LPP/LC, Jaunā laika (JL), Pilsoniskās savienības (PS), PCTVL frakciju pārstāvji ir vienisprātis — ja tiek iesaldētas sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, arī deputātu alga pieaugt nedrīkst. Tas nozīmētu, ka atkal jāgroza Saeimas Kārtības rullis. Pārējo frakciju pārstāvji ir atturīgāki, norādot, ka tas vēl ir apspriežams jautājums. TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats atzīst, ka par šo jautājumu būtu jāvienojas visiem Saeimas deputātiem un "šeit labāk būtu neaizrauties ar lētu populismu". Savukārt Saskaņas centra frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs uzsver, ka no algu paaugstinājuma vieglāk atteikties koalīcijas deputātiem, jo viņiem ir iespēja saņemt piemaksas par komisiju un apakškomisiju vadīšanu. "No opozīcijas deputātiem es dzirdu, ka tik vien ir ar to algu. Knapa izdzīvošana," teic J.Urbanovičs. "Es jau uzskatu, ka deputāti nesaņem sliktu naudu. (..) Grēks būtu sūdzēties, redzot, ka lielai daļai sabiedrības ne tuvu tik labi neiet," iebilst JL frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis. Arī par kompensāciju apjoma iesaldēšanu deputāti domā tikpat līdzīgi, tomēr iespējai šo papildu ienākumu apjomu samazināt neviens tik skaidru atbalstu nepauž, vien sakot, ka tas ir "apspriežams". Komandējumi, remonti Runājot par citām Saeimas budžeta pozīcijām, uz kuru rēķina būtu iespējams rast ietaupījumu, deputāti galvenokārt min komandējuma izmaksas. Šā gada budžetā komandējumiem un dienesta braucieniem piešķirti 406 355 lati. Pēc J.Urbanoviča domām, tieši "ārzemju braucieni visvairāk tracina cilvēkus", un arī koalīcijas partiju pārstāvji atbalsta komandējumu izdevumu "apcirpšanu". Vairāki deputāti akcentē, ka jātaupa arī uz Saeimas remontdarbiem. "Visi šie remonti, mēbeles — tas ir pirmais, ko vajadzētu ierobežot," uzskata ārpusfrakciju deputāts Aigars Štokenbergs. "Pastāvīgi iet kaut kāda remonta programma, un nekas nenotiks, ja uz vienu gadu tas tiks iesaldēts," piekrīt arī TP frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis. Dz.Zaķis vērš uzmanību, ka "Saeimas autobāze ir tāds mazsaimniecisks veidojums". Šogad tās budžets ir 2,4 miljoni latu. V.E.Bresis sola, ka izdevumi šajās pozīcijās tiks ierobežoti. "Neiegādāsimies mašīnas, neko nebūvēsim, vienīgi, ja jumts būs caurs," viņš stāsta. Lai gan 100 tautas kalpus nevar skart štatu samazināšana, tomēr bez viņiem Saeimā strādā vēl 664 darbinieki. G.Daudze gan iespēju atlaist cilvēkus uztver piesardzīgi, pavēstot, ka darbinieku skaits nav mainījies kopš 2003.gada. Mehāniska darbinieku skaita samazināšana mūsu ekonomikai neko nedos, svarīgi ir iesaldēt algu fondu, uzskata A.Štokenbergs. *** Informācija par deputātu atalgojumu un kompensācijām 2008.gadā Darba samaksa Ls/ mēnesī Saeimas deputāta amatalga 1232,00 Piemaksas pie amatalgas : Saeimas priekšsēdētājam 770,00 Saeimas priekšsēdētāja biedram 655,00 Saeimas sekretāram 655,00 Saeimas sekretāra biedram 616,00 Frakcijas vai komisijas priekšsēdētājam 193,00 Frakcijas vai komisijas priekšsēdētāja vietniekam vai komisijas sekretāram 154,00 Apakškomisijas priekšsēdētājam 116,00 Apakškomisijas sekretāram 77,00 Par darbu katrā komisijas sēdē deputāts saņem piemaksu 23,00 Par darbu katrā apakškomisijas sēdē deputāts saņem piemaksu 12,00 Deputāta reprezentācijas izdevumi un kompensācijas Deputāta reprezentācijas izdevumi 135,00 Kompensācijas izdevumi, realizējot savas deputāta pilnvaras Dzīvojamās telpas vai viesnīcas izdevumi (ja deputāts nedzīvo Rīgā) atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem līdz 485,00 Transporta izdevumi deputātam, kuram nav dienesta automašīnas 58,00 Papildu transporta izdevumi (atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem)* a) deputātam, kurš dzīvo Rīgā vai līdz 60 km attālumā no Rīgas 166,00 b) deputātam, kurš dzīvo 60 līdz 150 km attālumā no Rīgas 258,00 c) deputātam, kurš dzīvo vairāk nekā 150 km attālumā no Rīgas 347,00 Sakaru izdevumu kompensācija** 77,00 Dati: Saeimas finanšu nodaļa *** Valsts prezidenta kanceleja netaupīs Lai gan valsts pārvaldes aparāta izdevumi ir jāsamazina 10,67% apjomā, Valsts prezidenta kanceleju šāds samazinājums neskars — valdība ir akceptējusi, ka nākamgad tās budžets sasniegs 3,39 miljonus latu. No kancelejas sniegtās informācijas izriet, ka tas pat būtu budžeta palielinājums, jo šogad tas ir 3,2 miljoni latu. "Tas ir garš stāsts," Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols skaidro, kāpēc kanceleja jostu savilkšanas ziņā nesolidarizēsies ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Galvenais iemesls esot nomas maksas pieaugums Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencei un darba telpām Brīvības ielā 36, uz kurām kancelejai būs jāpārvācas Rīgas pils remonta laikā. Va/s Valsts nekustamie īpašumi esot to palielinājusi par 352 tūkstošiem latu. Ē.Ozols norāda, ka plānoto nomas maksas sadārdzinājumu kanceleja centīšoties izlīdzināt, par 300—350 tūkstošiem latu samazinot saimnieciskos izdevumus. Visbūtiskāko ietaupījumu esot izdevies panākt telekomunikāciju un degvielas izmaksās. Tāpat esot iecerēts panākt ietaupījumu, samazinot reprezentācijas izdevumus. Kancelejas nākamā gada budžeta pieprasījumā lielāko izdevumu pozīciju veido atlīdzība personālam, sasniedzot 1,6 miljonus latu, taču salīdzinājumā ar 2008.gadu tas nav mainījies. Tāpēc jau ir zināms, ka nākamgad nepieaugs ne Valsts prezidenta Valda Zatlera, ne citu kancelejas darbinieku atalgojums. Vaicāts, vai Valsts prezidenta kanceleju varētu skart arī štatu samazināšana, Ē.Ozols norāda, ka jau tagad "strādājam ar kritiski mazu cilvēku skaitu" — kopējais kancelejas darbinieku skaits nepārsniedzot 90 cilvēku. 2007.gadā kancelejas štati esot samazināti par 11%, un tagad, pēc Ē.Ozola sacītā, darbinieku "drīzāk pietrūkst", tāpēc nākamgad samazināšana netiekot plānota.