Netaisnību kā nabadzību veicinošu iemeslu minējuši 43% respondentu, slinkumu un gribasspēka trūkumu kā nabadzības veicinātāju atzīmējuši 17% aptaujāto, bet neveiksmi - 14%.
Nabadzību par neatņemamu mūsdienu progresa sastāvdaļu savukārt uzskata 19% aptaujāto.
Speciālisti secinājuši, ka nabadzība Latvijā skaidrojama ne tikai ar individuālām iezīmēm sabiedrībā - slinkumu vai cilvēka neveiksmēm, bet arī ar dažādiem ne no cilvēka paša atkarīgiem faktoriem, piemēram, valdošo politiku.
Rakstu krājuma galvenā redaktore Feliciāne Rajevska atzīmēja, ka gan trūcīgie, neizglītotie, gan bagātie un izglītotie respondenti netaisnīgumu minējuši visbiežāk.
Bet zināmas atšķirības vērojamas etniskajā sadalījumā, jo latvieši vairāk nekā krievi vai citas etniskās grupas nabadzību pamato ar individuāliem izskaidrojumiem - slinkumu un gribasspēka trūkumu, bet krievi un citas etniskās grupas vairāk kā iemeslus redz netaisnību Latvijas sabiedrībā.
Par vienu no galvenajiem atstumtības iemesliem pētnieki uzskata valodas barjeru, nespēju iegādāties dzīvokļus un atļauties apmeklēt ārstu.