Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Latvijā dažādas organizācijas var brīvi darboties Saeimas un valdības kuluāros, nepubliskojot savas intereses

Lobēšanas atklātība iestrēgusi

Par nepieciešamību darīt zināmu plašākai sabiedrībai, kādi cilvēki un kādos nolūkos staigā pa Latvijas politiķu kabinetiem, tiek runāts jau ceturto gadu, taču progress Lobēšanas atklātības likuma virzībā nav manāms. Gluži otrādi – no viena jauna likuma projekta tas sarucis līdz dekoratīviem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, un arī tos pagaidām neizdodas pieņemt, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Diena jau vēstīja, ka Eiropas Savienības (ES) institūcijās lobēšanas jautājums tiek uztverts nesalīdzināmi nopietnāk nekā mūsu valstī. Organizāciju pārstāvjiem, kas vēlas iekļūt Eiroparlamenta Briseles un Strasbūras ēkās, saņemt informāciju par likumdošanas aktualitātēm un vadīt tās sev interesējošā gultnē, oficiāli jāreģistrējas Eiropas institūciju Pārredzamības reģistrā. 

Lobēšana nav nekas apkaunojošs vai krimināls, kamēr runa nav par tirgošanos ar ietekmi. Diena jau informēja par to, ka reģistra sarakstā šobrīd ir arī 32 Latvijas organizācijas un starptautiskas asociācijas, kas pastarpināti pārstāv arī mūsu valsts attiecīgās nozares. Nav pamata domāt, ka Pārredzamības reģistrs ļauj izsekot katra lobista gaitām un katrām interesēm, kas ietekmē Eiropas mēroga institūciju lēmumus. Taču obligātā publicitāte lobistu grupām vismaz nodrošina godīgāku savstarpēju konkurenci, bet politiķiem un ierēdņiem ļauj izvairīties no dažādiem zemūdens akmeņiem.

Latvijā dažādas organizācijas var brīvi darboties Saeimas un valdības kuluāros, nepubliskojot savas intereses. Tā ir problēma, jo sabiedrība neuzzina, kāpēc konkrētajā likumā izdarīts konkrēts grozījums un no kurienes deputātam galvā ienākusi tāda ideja. 

Vispār ideja par lobēšanas caurskatāmību valdības dienaskārtībā nonāca jau 2013. gadā. Jāatceras, ka rekomendāciju tādu nodrošināt Latvija saņēma vēl dažus gadus agrāk no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD. Ministru kabinets uzdeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izstrādāt Lobēšanas atklātības likumu. Tas tika izdarīts. Taču Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība dokumentu izbrāķēja, pat lāgā nepaskaidrojot, kāpēc.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pērn atsvaidzināja savas priekšgājējas rezolūciju, kas uzdod lobēšanas atklātību iestrādāt citos normatīvajos aktos. Rezultātā tapa pieci likumprojekti, bet, kad tie nonāca Saeimas atbildīgajās komisijās, atkal nekas nesanāca. Vienīgi iecerētie grozījumi Saeimas Kārtības rullī joprojām ir Juridiskās komisijas dienaskārtībā, taču tajos vārds "lobēšana" vispār nefigurē.

Raksta pilno versiju lasi avīzes Diena ceturtdienas, 2. marta, numurā!

Top komentāri

reptilis
r
Te,nu autore kļūdās ....lobēšana ir legalizēta kukuļošana....,lai kukuļošana izskatītos pieklājīga:))))
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas