Biroja priekšnieks pauž nožēlu, ka Komisijas darbība bija vienpusēja, un uzskata, ka tā savā atzinumā neatspēkoja viņa argumentus, kā arī neatspoguļoja to pārbaužu rezultātus, kas liecina par trūkumu novēršanu KNAB darbā.Jau vēstīts, ka komisija secinājusi, ka saskaņā ar KNAB Iekšējās audita nodaļas darba plānu Slepenības nodrošinājuma nodaļu bija paredzēts revidēt jau pērnā gada nogalē. Taču, pamatojoties uz nodaļas vadītājas Indras Veipas iesniegumu, tas pārcelts uz šā gada II ceturksni. Šogad plāns precizēts un noteikts, ka auditu iepriekšminētajā nodaļā veiks šā gada augustā. No komisijas ziņojuma secināms, ka tās locekļiem nav saprotams, kāpēc A. Loskutovs pēc VK veiktās revīzijas un tās izteiktajiem aizrādījumiem tieši Slepenības nodrošināšanas nodaļā "pienācīgi neizvērtēja [..] norādītās nepilnības un [..] saistītos riskus, atkārtoti atliekotaudita veikšanu šajā nodaļā".
Iekšējā audita nodaļa bija pārslogota
A. Loskutovs uzskata, ka komisija nav noskaidrojusi, kāpēc tika pārcelts plānotais audits. KNAB priekšnieks skaidro, ka šie iemesli norādīti prokurores Māras Usānes vadītās komisijas ziņojumā par operatīvo līdzekļu izlietojumu, kuru pērn izveidoja, lai konstatētu, vai KNAB ir novērsis VK konstatētos pārkāpumus. M. Usānes ziņojumā teikts, ka audits pārcelts saistībā ar šajā laikā notikušajām prokuratūras un vairāku komisiju pārbaudēm, tātad ar iekšējā audita nodaļas palielināto noslodzi. Nedz prokurores M.Usānes vadītajai komisijai, nedz valdībai pēc šī ziņojuma uzklausīšanas nebija iebildumu par plānotā audita pārcelšanu, uzsver A.Loskutovs.
Tomēr Maizīša vadītās komisijas ziņojumā teikts, ka audits pārcelts, pamatojoties uz I. Veipas iesniegumu. Kā Dienai norādīja KNAB priekšnieks, “tas ir brīvi formulēts komisijas viedoklis”, jo plānotā audita atlikšana notikusi pēc viņa iniciatīvas. “Veipai lūdzu uzrakstīt iesniegumu, lai būtu kāds dokuments, uz kura uzlikt rezolūciju,” skaidroja A. Loskutovs
Biroja priekšnieks uzsver, ka prokurores M.Usānes vadītā komisija secināja, ka „KNAB noteiktā un realizētā kārtība izmaksu veikšanai par operatīvo informāciju un pasākumiem tās iegūšanai, pietiekami nodrošina kontroli pār šo izmaksu pamatotību un lietderību, kā arī izmaksu likumības pārbaudes iespēju”. Turklāt M.Usānes vadītā komisija atzina, ka laikā no 2004.gada līdz 2007.gadam nav konstatēti gadījumi, kad naudas līdzekļi operatīvajos pasākumos būtu zaudēti biroja amatpersonu neprofesionālas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.
Riskus esot izvērtējis
Par nepamatotiem Biroja priekšnieks uzskata arī Komisijas pārmetumus, ka viņš neveica organizatoriskus pasākumus, lai izvērtētu riskus, kas saistīti ar viņam tiešā pakļautībā esošās Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darbinieku dienesta pienākumu pildīšanu. A.Loskutovs norāda, ka Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļā kopš pērnā gada rudens veiktas būtiskas izmaiņas – ņemot vērā 2007.gada rudenī veiktajā pārbaudē konstatēto, operatīvo līdzekļu uzskaiti savas nepietiekamās kvalifikācijas dēļ vairs neveic J.Imša, to uzdots veikt kompetentai amatpersonai no citas nodaļas.
A. Loskutovs ir pārliecināts, ka nekorekta ir arī atsauce uz nodaļas vadītājas I.Veipas disciplināro sodīšanu 2006.gada 9.oktobrī par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā – komisija uzskata, ka tas norādījis uz risku šīs amatpersonas darbībā, kurus A. Loskutovam vajadzēja izvērtēt. Pirmkārt, šis disciplinārsods jau ir dzēsts, otrkārt, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot I.Veipas rīcību, nekonstatēja tādus Biroja Ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu pārkāpumus, lai būtu pamatota I.Veipas pazemināšana amatā vai atbrīvošana no amata, skaidro Loskutovs. Par I.Veipas pārkāpumu un disciplinārsodu tika informēts arī Satversmes aizsardzības birojs, kurš uzskatīja par iespējamu saglabāt I.Veipai augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, atgādina A.Loskutovs.