LOSP arī akcentē, ka Eiropas Savienības (ES) finansējuma un valsts atbalsta programmu pilnīga izmantošana, tādējādi daudzpusīgi veicinot lauksaimniecības attīstību ir vērtējama kā solis uz priekšu, lai attīstītu un sakārtotu lauku vides infrastruktūru. Tāpat pozitīvi tiek vērtēti valdības noteiktie mērķi, veicinot kredītresursu un valsts garantiju pieejamību ES finansēto projektu īstenošanai.LOSP iesaka valdībai veidot vienotu valstisku skatījumu par lauku teritoriju attīstību un mijiedarbību ar pilsētām, jo valdība apņemas strādāt un valdības deklarācijā ir izklāstīti galvenie politikas principi nozaru griezumā. LOSP uzskata, ka joprojām ir neatrisināts jautājums par lauku teritoriju apdzīvotību, tāpēc LOSP aicina valdību īpaši pievērst uzmanību nozaru politiku skatot kompleksi, veicinot un saglabājot ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību laukos. Tāpat nozīmīgi un risināmi ir arī citi deklarācijā minētie jautājumi, bet tā kā viens no punktiem paredz arī nozaru nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesā, tad aktualizējot minētos jautājumus ir cerība panākt arī daudzu mazu un deklarācijā neminētu jautājumu virzību uz atrisinājumu.
Savukārt LOSP valdes loceklis, Latvijas Zemnieku federācija (LZF) pārstāvis Mārtiņš Cimermanis uzskata, ka deklarācijā joprojām pastāv ārkārtīgi nozarisks sadalījums pa atbildības sfērām, nav vienota valstiska redzējuma par lauku teritoriju attīstības perspektīvām un lauku mijiedarbību ar pilsētām.
LOSP valdes loceklis Jānis Bērziņš norāda, ka lauki nav tikai lauksaimniecība, tāpēc risinot lauku teritoriju problēmas ir jāpiesaista ne tikai Zemkopības ministrija, bet arī citu nozaru ministrijas. "Svarīgi ir panākt infrastruktūras attīstību un pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, jo pretējā gadījumā, kurš būs ieinteresēts dzīvot laukos, ja nav pieejami paši elementārākie pakalpojumi. Nepieciešams noteikt, ka risināmie jautājumi ir visas valdības problēma, nevis tikai konkrētu partiju vadīto ministriju problēma. Lauki ir vairāku ministriju jautājums, jo visu nevar mērīt ar vienu mērlenti, jo problēmas laukos no problēmām pilsētās ir atšķirīgas," skaidro J. Bērziņš.
Viņš arī akcentē, ka situāciju ar vietējās pārtikas produkcijas realizācijas apjomiem, būtiski risinātu samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme pārtikas produkcijai, kā tas jau ir noteikts vairākās ES dalībvalstīs, līdz ar to nevajadzētu tik daudz pārtikas produktu ievest no ārvalstīm, jo vietējā produkcija būtu konkurētspējīga ar ievesto produkciju.