LR un LTV pirms precībām vēl jāiemīlas

Un agri vai vēlu šī laulība beidzas. Tieši tāpat varētu beigties arī LTV un LR laulība, ja būs izlaista "iemīlēšanās" jeb sagatavošanās fāze. Proti, no Dienas sarunām ar LTV un LR pārstāvjiem, kā arī mediju ekspertiem var secināt, ka apvienošanai ir racionāls pamats, taču šo procesu nevar veikt sasteigti un mehāniski, jo vispirms jāizveido skaidra koncepcija, kādam nākotnē jābūt sabiedriskajam medijam.Traucē Šlesers Viedokļos izkristalizējas divas grupas — LTV un LR apvienošanās atbalstītāji un piesardzīgie. Jūtams, ka viens no bažu iemesliem ir satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) pamudinājums — arī otrdien viņš valdības sēdē norādīja, ka efektivizēt LTV un LR darbu bez apvienošanas nevar. "Tas var prasīt vairākus gadus, bet lēmums par to ir jāpieņem — ja ne šodien, tad tuvākajā laikā," sacīja A.?Šlesers. Jau iepriekš viņš uz apvienošanās nepieciešamību norādījis LR pagaidu vadītājam Dzintrim Kolātam, arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots neslēpj, ka viņš par šo jautājumu runājis ar A.Šleseru. Ar šo aktivitāti ministrs gan pamanījies radīt tādas aizdomas par centieniem vājināt sabiedriskos medijus un interesēm saistībā ar to ēkām. Šīs aizdomas apslāpē apvienošanas pozitīvās iezīmes. Mediju ekspertei Andai Rožukalnei ir aizdomas, ka šī ideja nav pamatota mediju satura kvalitātes uzlabošanā, bet vēlmē ietekmēt medijus, saglabājot tikai vienu vadītāju, kas būs "paklausīgāks". Viņasprāt, tas varētu būt mēģinājums pakļaut LR, kas bijis neatkarīgāks par LTV. Tomēr no ekspertu teiktā izriet: ja nebūtu aizdomu par mēģinājumu ietekmēt medijus, apvienošana būtu pat loģiska. "Savrupās saimniekošanas laiks ir beidzies," uzskata Latvijas Universitātes (LU) lektors, kādreizējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve. Pirmkārt, varētu koncentrēt radošos resursus un izveidot sabiedrisko mediju smadzeņu centru, kas spētu kvalitatīvi analizēt procesus. Otrkārt, no apvienošanas būtu ekonomisks ieguvums, jo, apvienojot administratīvās LTV un LR struktūrvienības, pēc R.Tjarves aplēsēm, ik gadu ietaupītu simtiem tūkstošu latu. Treškārt, multimediju tehnoloģijas ļauj vienlaikus darboties trijos mediju kanālos — radio, televīzijā un internetā. LU profesore Inta Brikše skaidro, ka tagad dažādās formās notiek mediju saplūšana, piemēram, redakcijas veido savu saturu paralēli vairākos kanālos, esot piemēri, kur vairākas redakcijas savu saturu publisko vienā kanālā. Satura izmaiņas Latvijā šāda LTV un LR laulība reiz jau piedzīvota — padomju laikā abi mediji darbojās kā viena organizācija, taču 90.gadu sākumā tika šķirtas. Mediju eksperts Sergejs Kruks atminas, ka tolaik nesaskaņas radīja radio un televīzijas darbinieku komunikācijas problēmās — bijusi savstarpēja greizsirdība, darba pieredzes atšķirības. Pēc S.Kruka domām, sabiedrisko mediju apvienošana to optimizācijas vārdā ir atbalstāma, bet neesot pazīmju, kas liecinātu, ka LTV un LR būtu izpratne par "kvalitatīvi jaunu attiecību veidošanu". Ar LTV un LR apvienošanos pašsaprotama ir mediju saimnieciskās darbības un tehnoloģiskā procesa saplūšana, taču nav skaidras atbildes, kā mainītos saturs. E.?Kots uzskata, ka jābūt nošķirtām televīzijas, radio un interneta redakcijām, tomēr neatbild, cik lielā mērā saturs varētu saplūst. Ekspertu vidū ir piekritēji viedoklim, ka arī abu mediju redakcijas būtu jāapvieno, kas nenozīmētu, ka radio žurnālistiem obligāti jākļūst par televīzijas žurnālistiem vai otrādi, taču ļautu viņiem darboties koordinēti. Kādreizējā De facto, tagad raidījuma Nekā personīga režisore Arta Ģiga uzskata, ka atsevišķu raidījumu saturu varētu pat pārraidīt abos kanālos. "Nebūtu problēmu, ja LR rīta raidījumam uzliktu kameras un pārraidītu televīzijā," viņa saka. Atšķirīgs viedoklis Pagaidām jūtama nesakritība abu sabiedrisko mediju vadītāju pozīcijās — E.Kots jau vairākus gadus atbalsta apvienošanu, bet LR vadība savu kategoriski noliedzošo attieksmi, par tā galvu kļūstot Dz.Kolātam, nomainījusi pret atturīgu. "Būs ļoti dārgi, valstij un sabiedrībai neizdevīgi uzturēt esošajā situācijā LTV un arī LR tāpēc, ka tehnoloģijas nolietojas, ēka līdzekļu trūkuma dēļ netiek pienācīgi uzturēta, jo ir ļoti milzīga infrastruktūra," atzīst E.Kots un uzsver apvienošanās ekonomisko ieguvumu. Tiesa, aplēšu, kāds būtu šis ieguvums naudas izteiksmē, viņam neesot. Savukārt Dz.Kolāts norāda, ka tas ir "tālas nākotnes jautājums", kam nav ne juridiskas, ne konceptuālas bāzes. Turklāt LR kolektīvs varētu iestāties pret apvienošanu. Atšķirīgs viedoklis abiem vadītājiem ir arī par to, kad jāizšķiras par pārmaiņām. Dz.?Kolāts domā, ka tas jādara pēc apmēram diviem gadiem mainīgās mediju vides dēļ. E.Kots norāda, ka lēmumam jābūt drīz, bet līdz procesa noslēgumam varētu paiet trīs četri gadi. Vispirms LTV un LR esot jānostabilizē sava finanšu situācija, jāpieņem jauns raidorganizāciju likums un tad jārada sabiedriskā medija nākotnes vīzija, piemēram, cik programmās tas raidīs, kāds būs to finansēšanas modelis, un jāpielāgo tehnoloģiskais nodrošinājums. "Nav tā, ka tagad visi atnāks un teiks — jā, būvējam jaunu ēku sabiedriskajai televīzijai un radio. Jābūt no otras puses šim procesam," saka E.Kots. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdis Ābrams Kleckins atklāj, ka viņam "nebūtu nekas pret diskusiju", bet LTV un LR apvienošana tūlīt būtu "ne pārāk gudra rīcība". ***Iesaka iznomāt LR māju kādai starptautiskai viesnīcai Signāli, ka Latvijas radio (LR) būtu jāpamet ēka pašā Vecrīgas sirdī, pašreizējo LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Dzintri Kolātu vairākkārt sasnieguši jau laikā, kad viņš iepriekš vadīja LR. Tagad tie esot nedaudz spēcīgāki, taču Dz.Kolāts tos joprojām neuztverot kā nopietnu interesi, bet kā sarunu līmenī izteiktus ierosinājumus. Uz to, ka LR dzīvo pārāk dārgā ēkā, vairākkārt norādījis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). "Neviens to māju jums nevēlas šodien atņemt," taču, "ja jūs pāriesiet uz lētāku māju, iznomājot šo kādai starptautiskai viesnīcai, LR iegūs reālus ienākumus, ar kuriem nosegt īres maksu jaunajā mājā, plus vēl iegūs papildu līdzekļus," sacīja A.Šlesers. Dz.Kolāts gan atzīst, ka ēkas uzturēšana neesot neracionāla. LR preses sekretāre Ilze Vasermane precizē, ka ēkas, kas reģistrēta zemesgrāmatā ar LR vārdu, apsaimniekošanas izmaksas gadā ir 1,24% no kopēja LR budžeta jeb aptuveni 85 000 latu. Taču Dz.Kolātam bažas radot tas, ka ēka ir "bēdīgā stāvoklī" un brēc pēc remonta. Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka LR ēkas pārdošanas jautājums pašreizējā tirgus situācijā nevar būt aktuāls, jo "kopumā būs mazāk pircēju, un cena līdz ar to būs zemāka". Tam nepiekrīt nekustamā īpašuma firmas Arco Development valdes priekšsēdis Viktors Savins: "Tie, kas agrāk pārdeva [savus īpašumus], pareizi darīja, bet tagad ir jauna lapa." Eksperti vairās saukt precīzas summas, par kādām tagad LR ēku varētu pārdot. Latio vadītājs Edgars Šīns skaidro, ka atrašanās Vecrīgas vidū šajā gadījumā esot trūkums, nevis priekšrocība, galvenokārt piekļuves grūtību dēļ. Taču cenu lielā mērā ietekmētu tas, vai tai ir nomnieki, — proti, "tukšu māju nebūtu viegli pārdot", bet, ja ēkai būtu nomnieki, "pircēji nāktu rindā", saka E.Šīns. I.Vasermane informē, ka ir tikai viens nomnieks — kafejnīca. Ja tiktu nolemts LR apvienot ar Latvijas televīziju un abus izvietot vienā ēkā, tad par to esot jāzina salīdzinoši ātri, izriet no LTV ģenerāldirektora Edgara Kota teiktā. Proti, palēnām uz priekšu virzoties LTV jaunās ēkas būves jautājums, kur LR pagaidām vieta nav paredzēta. *** Lietuvā jau darbojas formula "trīs vienā" Piemērs, kad sabiedriskais radio un televīzija jau dzīvo zem viena jumta kā vienota organizācija, tālu nav jāmeklē. Viens no modeļiem, kā var darboties sabiedriskais medijs, kas ietver sevī vienlaikus trīs mediju kanālus — radio, televīziju un internetu —, redzams Lietuvā. Lietuvas radio un televīzija (LRT) pašlaik apvieno trīs televīzijas, trīs radio kanālus un interneta dienestu. Pilnīgas satura saplūšanas gan nav, jo radio un televīzijas redakcijas ir atsevišķas struktūras, katru no tām vada direktors — kopējā sabiedriskā medija ģenerāldirektora vietnieki. Gan radio, gan televīzijai ir savi ziņu dienesti, taču, kā paskaidroja LRT sabiedrisko attiecību speciālists Vītars Radzevičs, tie cieši sadarbojas. "Radio salīdzinājumā ar televīziju ir operatīvāks — ziņas ēterā var iziet krietni ātrāk, jebkurā diennakts laikā. Vienlaikus televīzijas ziņas tiek raidītas tikai vakaros. Tāpēc bieži gadās, ka svarīgas ziņas vispirms tiek pastāstītas radio, bet televīzijā informē, ka par tām rādīs vakarā," saka V.Radzevičs. Viņš norāda, ka praktiski nekad nav radušies konflikti par to, ka televīzija aizēnotu radio, jo tieši Lietuvas radio visus 82 savas darbības gadus ir bijis populārāks gan par pārējām radiostacijām, gan TV kanāliem.Turklāt radio palīdzot pievērst uzmanību arī televīzijas raidījumiem. "No jaunās sezonas sākuma daudzus radio raidījumus tiešajā ēterā no studijas pārraidīs Lietuvas TV. Kad Lietuvas televīzijā bija populārais raidījums Triumfo arka — vokālais konkurss —, Lietuvas radio to translēja tiešajā ēterā," stāsta V.Radzevičs. Pērn LRT no valsts budžeta tiešā veidā saņēma ap 53 miljoniem litu (10,8 milj. latu) un vēl 29,4 milj. (6 milj. latu) nopelnīja ar reklāmu. LRT dzīvojis ekonomiskāk nekā Latvijas sabiedriskie mediji, kas pērn kopā valsts dotācijā saņēma 14,08 milj. latu, savukārt ar reklāmu nopelnīja ap 5,15 milj. latu. *** Vai jāapvieno LTV un LR? Edgars Kots, LTV vadītājs Mēs mēģinām investēt līdzekļus arhīva digitalizācijā, LR un arī bibliotēka to mēģina darīt. Manā izpratnē, protams, tam jābūt savstarpēji koordinētam — tas ir ekonomiskāk. Es domāju, ka šāda veida sabiedriskā medija nams, kur ir vienota telpa, kurā gan radio, gan televīzijas žurnālisti satiekas un notiek dažādas radošas sarunas, tas tikai palīdz attīstīt gan radio, gan televīziju. Lai būtu savstarpēja koordinācija, es piedāvāju, ka gan radio, gan televīzijai ir savs vadītājs. Protams, daudzi uztraucas, ka zem viena direktora parādās kaut kāda ietekme un tas var ietekmēt saturu. To var noregulēt, precīzi izstrādājot noteikumus, (..) un tās ietekmes nevar būt būtiski lielas.Aidis Tomsons, LR žurnālists Pie mums jau visbiežāk notiek tā — saliks vienā mājā, ar diviem dažādiem priekšniekiem, katrs rullēs to pašu, un jēgas nekādas. Sava loģika tajā būtu, ja tiešām mēs spētu izveidot mediju, kurā var izmantot korespondentu darbu gan radio, gan TV. Tad, protams, būtu runa par lietderīgāku līdzekļu izlietošanu. Bet esošajā politiskajā konjunktūrā, mūsu tradīcijās — vienalga koruptīvas vai pazīšanās tradīcijas, fakts, ka mums padomes [NRTP] priekšsēdētājs spiests atzīt, ka pie mums jau viss notiek tikai caur pazīšanos, ja tas tā ir, tad, protams, šādai apvienošanai ir daudz lielāks ļaunums nekā labums.Inta Brikše, LU profesore Mediju konverģence (saplūšana) ir process, bet ne rīks, ar kuru kāda mēneša vai pusgada laikā varētu atrisināt LR un LTV ielaistās pārvaldības problēmas. Tā pašiem medijiem būtu izdevīga, jo tie jau pašlaik varētu piedāvāt trīs kanālus (radio, televīziju un internetu), kopīgi veidotas datubāzes un arhīvus. Un tie būtu resursi, ar kuriem citiem medijiem būtu grūti konkurēt. Naivi būtu cerēt, ka, piemēram, EBU diskutētās idejas par sabiedrisko mediju konverģenci aktīvi piesaistīs LTV un LR ļaudis, jo kam gan patīk stabilas dzīves (kaut tajā problēmas) mainīšana pret jaunu, kurā ir daudz neskaidrību. Bet tā ir reālā nepieciešamība, jo liela daļa auditorijas, jau sen ir orientēta uz konverģentu mediju patēriņu.Anda Rožukalne, RSU žurnālistikas programmas vadītāja Ar laiku tas noteikti notiks, dažādu mediju kanālu saplūšanas rezultātā. Taču pašlaik mērķis ir ļoti bažīgs. Rodas aizdomas, ka tas nebūs pamatots satura kvalitātes uzlabošanā, bet dos iespēju saglabāt tikai vienu sabiedriskā medija vadītāju, kuru būs vieglāk politiski kontrolēt. Radio līdz šim ir bijis brīvāks nekā televīzija, tur ir vēl tādi neatkarīgi indivīdi, kuri iestājas pret tiem, kas mēģina kaitēt LR. No LTV nekas tāds jau gadiem nav pieredzēts. Apvienošanas bīstamība ir arī naudas lietās — tagad LTV un LR nemaz nedrīkst apvienot, jo katram ir savas problēmas. *** - Sabiedrisko mediju darbinieku skaits Patlaban LTV kopā ir 551 darbinieks, LR — 312, taču abos medijos vēl turpinās štatu samazināšana. - Budžets 2009.gadā LTV valsts dotācijā piešķirti 7,19 miljoni latu (pērn 9,5 milj. latu), savukārt LTV plāno, ka tās pašu ieņēmumi būs 3,36 milj. latu. LR valsts dotācijā piešķirti 3,58 miljoni latu (pērn 4,57 milj. latu), LR prognozē, ka tā pašu ieņēmumi būs 0,7 milj. latu.- Ēkas LTV ēkas kompleksa kopējā platība ir 34 692, 46 kvadrātmetri. Tā uzturēšana izmaksā ap Ls 840 000 gadā LR ēkas lietderīgā platība ir 4929 kvadrātmetri, uzturēšanas izmaksas — ap Ls 85 000.