No trim Baltijas valstīm Latvijā patēriņš, salīdzinot ar rādītājiem pērn oktobrī, kopumā samazinājies visvairāk — 54% respondentu pērk mazāk pārtikas un citu patēriņa preču. Igaunijā ikdienas patēriņu samazinājuši 44%, Lietuvā — 47% aptaujas dalībnieku.
Pēc Nielsen datiem, Latvijas pircēji mazāk pērk šokolādes tāfelītes, batoniņus un konfektes, apgāžot prognozi, ka saldumi varētu būt viens no mierinājuma avotiem krīzes laikā, līdzīgi agrāk aprakstītajam lūpu krāsas efektam. 47% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka saldumus joprojām iegādājas, taču izvēlas lētākas šokolādes tāfelītes, batoniņus un konfektes.
Veikalu tīklā Maxima saldumi janvārī pirkti nedaudz mazāk, apstiprina pārstāvis Ivars Andiņš. Savukārt Rimi veikalos našķu apgrozījums šā gada janvārī bijis līdzīgs pagājušā gada pirmā mēneša rādītājiem, pirms Valentīna dienas februārī un 8.marta krietni pieaugot, Dienu informēja Rimi Latvija pārstāve Zane Eniņa.
Toties dati par alkohola patēriņu ir atšķirīgi. Pēc Nielsen aptaujas, Latvijā alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu iegāde šā gada sākumā, salīdzinot ar pērno rudeni, ievērojami sarukusi — gāzētie bezalkoholiskie dzērieni pirkti par 31% mazāk, degvīns — par 28%, alus — par 26%, vīns — par 21% mazāk. Savukārt lielveikalu pārstāvji stāsta pretējo — gan Maxima, gan Rimi tīklos janvārī alkohols pirkts vairāk. Tas tāpēc, ka pirms akcīzes nodokļa kāpuma 1.februārī pircēji veidoja krājumus. Vairāk pirkti stiprie dzērieni — viskijs, brendijs, degvīns —, kam nodokļa pieaugums bija lielāks, stāsta I.Andiņš. Rimi alkohola apgrozījums šogad janvārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, audzis par 5% un februārī ir nedaudz mazāks kā pagājušā gada februārī.
"Būtisks faktors ir cenas — ja tās nesamazinās vai pat pieaug, likumsakarīgs ir pārdošanas apjomu kritums, un nevar cerēt, ka iedzīvotāji mierinās sevi ar šokolādes batoniņu vai vīna pudeli," skaitļus komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Patēriņa kritumam ir objektīvi iemesli — bezdarba pieaugums un ienākumu samazināšanās, kas liek pārskatīt tēriņus un izvēlēties lētākas preces, saka E.Rudzītis.
Ekonomiskā situācija atstājusi iespaidu arī uz tirdzniecības vietu izvēli. Kā rāda Nielsen aptauja, Latvijā tagad zemo cenu veikalus Supernetto un Cento biežāk apmeklē 33% patērētāju, vien 16% atzinuši, ka tajos iepērkas retāk.