Maklakovs: Būt draugiem, ne ienaidniekiem
Kā Latvijas militāro klātbūtni Afganistānā ietekmēs ASV prezidenta lēmums par 30 tūkstošu vīru lielu papildspēku nosūtīšanu un aicinājums sabiedrotajiem darīt to pašu?
Šis lēmums tika apspriests NATO militārajā komitejā un arī mēs atbalstījām šo palielinājumu. Saskatām daudz pozitīva koalīcijas spēku komandiera, amerikāņu ģenerāļa Stenlija Makristela jaunajā stratēģijā. Tagad jau tā ir nevis Makristela, bet NATO jaunā stratēģija par šo misiju. Runājot par Latvijas kontribūciju, mums ir bijušas konsultācijas un spriešana par to, ka mēs paliekam tajā pašā apjomā, kādā esam šogad (174 karavīri). Paliekam ar tām pašām vienībām. Darbojamies PRT (provinces rekonstrukcijas vienība) Farjābas provincē, kā arī sadarbības grupā, kas apmāca afgāņu armiju (OMLT) Kunāras provincē, dodam savus pārstāvjus arī štābos.
Kāpēc nepieciešams palielināt sabiedroto spēkus Afganistānā?
Viens no iemesliem, kas liek palielināt spēkus, ir saistīts ar argumentu, ka jebkuru uzdevumu var izpildīt, ja tiek kontrolēta teritorija. Turklāt teritorija ar cilvēkiem. Šajā gadījumā, ja nav cilvēka, kā amerikāņi saka foots on the ground, tad arī nav iespējams izpildīt uzdevumu. Taču pats svarīgākais ir panākt Afganistānas bruņoto formējumu un policijas apmācību un sagatavošanu tādā līmenī, ka viņi paši spēj kontrolēt šo teritoriju. Un atbilstoši jau 2011.gadā NATO, amerikāņu spēki šo teritoriju spētu nodot afgāņu ziņā un izvest savus spēkus. Šis laiks vairāk būs veltīts afgāņu bruņoto spēku un policijas sagatavošanai, lai viņi spētu pārņemt teritorijas kontroli. Uzdevums ir ļoti smags un atbildīgs. Tās ir kultūras gan atšķirības starp mums un viņiem, gan dažādi priekšstati par valsti un valstiskumu, cilšu ietekme, valdības — es negribētu teikt «korumpētība», kā tiek vispārīgi atzīts, bet vājums, kas redzams viņu izpratnē par valsti. Apmācīt karavīru divos gados, domāju, tas ir iespējams. Svarīgi, lai šis karavīrs paliktu bruņotajos spēkos, bet tas vispirms ir atkarīgs no Afganistānas valdības un iedzīvotājiem, vai viņi būs spējīgi to izprast un nodrošināt. Tas arī noteiks, cik ātri NATO varēs izvest savus spēkus.
Vai ASV prezidenta teiktais, ka pēc 18 mēnešiem tiks sākta spēku izvešana no Afganistānas, nav brīdinājums afgāņu valdībai, ka beidzot jāsāk nopietni strādāt arī pašiem?
Nedomāju, ka kritiskā situācijā notiks karavīru strauja izvešana. Tas nevar notikt strauji. Jebkurā gadījumā panākumiem ir jābūt un izvešana notiks, ja būs izpildīti zināmi kritēriji. Kas ir šie kritēriji? Par to NATO ir bijis daudz diskusiju, jo vajadzīgs mērķis, pēc kura sasniegšanas var sākt karavīru izvešanu. Nedomāju, ka ASV un pārējās valstis termiņa noteikšanu uzskata par galveno kritēriju karaspēka izvešanai. Es tam nepiekrītu.
Papildspēki galvenokārt tiks izvietoti Afganistānas dienvidos un austrumos. Vai tas nozīmē, ka mēģinās slēgt robežu ar Pakistānu?
Baraks Obama uzsvēra, ka Afganistāna un Pakistāna tiek uztvertas kā viens kopīgs reģions. Tajā pat laikā liela uzmanība jāpievērš tieši Pakistānai, ar šo valsti ir ļoti nopietni jāstrādā, lai atrisinātu Afganistānas krīzi.
Vai militāri ir iespējams noslēgt Afganistānas robežu?
Man patika Turcijas armijas komandiera uzstāšanās, kurā viņš pastāstīja par nemierniekiem, kas darbojas no Irākas teritorijas. Parādīja, cik tas ir smagi — robežu tur veido kalni un ir pilnīgi neiespējami tos izstaigāt, novilkt kaut kādu robežas līniju, izveidot aizžogojumus. Tas nav iespējams, un tāpēc arī ir problēmas ar šīs robežas kontroli. Lielākās grūtības rada apvidus īpatnības, nav iespējams izveidot ne tikai žogus, nevar arī pārlūkot teritoriju no novērošanas torņiem. Šo teritoriju nav iespējams kontrolēt. Atgriežoties pie ciltīm — tās ceļo, cilvēkiem aiz robežas dzīvo radinieki, un nav iespēju neļaut viņiem pārvietoties tām pāri.
Uz kā balstās NATO armiju komandieru viedoklis, ka misija Afganistānā būs sekmīga?
Pirmkārt, uzņemoties nodrošināt drošību un sākot reāli darboties, mēs katrs uzņemamies to, ka šī misija ir sekmīga. Tas ir solidaritātes jautājums — ja vairākas valstis ir uzņēmušās šo darbu vai kāda organizācija ir apņēmusies to veikt, tad tas ir veiksmes vai neveiksmes stāsts. Uzņemoties šādu misiju, jādara viss, lai tā būtu sekmīga, jo tas ir arī organizācijas prestižs. Otrkārt, no turienes nāk draudi. Tie nāk ar terorismu, ar narkotikām.
Cik lielā mērā drošība Rīgā ir saistīta ar to, kas notiek Afganistānā?
Šajā globalizācijas laikmetā esam cieši saistīti. Mēs esam cieši saistīti, pat neraugoties, ka reizēm no notikumiem atrodamies ļoti tālu. Var kaut kas atgadīties Japānā, ASV vai Austrālijā, un mēs to sajutīsim. Mēs visi esam cieši saistīti gan ar ekonomiskām saitēm, gan finansiālām plūsmām un, ja kaut kas notiek vienā reģionā, tas ietekmē arī pārejos. Draudus slēpj ne tikai terorisms un narkobizness.
Vai mainīsies Latvijas armijas vienību uzdevumi Afganistānā?
Savu darbību mūsu karavīri nepārtraukti pilnveido. Izvērtējot divu OMLT (operacionālo padomnieku grupa, kas apmāca afgāņu karavīrus un kopā ar viņiem piedalās cīņās ar nemierniekiem – A.K.) darbu iepriekšējās divās misijās, esam pieņēmuši lēmumu par šīs vienības apgādes papildināšanu. Tas ir saistīts ar nemiernieku jauno taktiku un mūsu spējām tai veiksmīgi pretoties. Piemēram, tiks papildināts ekipējums un ieroči, lai varētu sekmīgāk cīnīties pret snaiperiem.
Vai Afganistānas ziemeļos Meimanā izvietotā kontingenta izlūku grupas jeb tā saucamie moti saņems bruņutehniku?
Izskatām jautājumu par jaunā aprīkojuma iegādi. Tā būs norvēģu bruņutehnika, ko viņi piegādās. Pirmie paraugi jau varētu būt Meimanā, un motodrošība tiks palielināta, neskatoties uz to, ka viņi pilda vairāk tādu civilu uzdevumu.
Vai nemainīsies OMLT uzdevumi un dislokācija? (Atrodas Afganistānas austrumos Kunāras provincē pie Pakistānas robežas – A.K.)
Trešā OMLT misija būs tāda pati kā līdz šim. Mēs savu darbību OMLT esam saskaņojuši ar Mičiganas nacionālo gvardi. Un trešais OMLT gatavojas misijai tieši šajā rajonā. Februāra sākumā es dodos uz Norvēģiju, kur apspriedīsim sadarbību PRT sastāvā. Izskatām ļoti daudz variantu par iespējām uzlabot sadarbību, domājam par jaunām spējām. Mēs runājam vairāk par kvalitātes uzlabošanu, par skaidru sadarbību ar Norvēģiju un Mičiganas nacionālo gvardi, lai vairāk pildītu tieši tos uzdevumus, kurus labāk protam, spējam sekmīgāk paveikt, un tādus, kas nepieciešami Latvijas Bruņoto spēku attīstībai.
Kā vērtējat jauno Makristela stratēģiju?
Tā ievieš daudz jauna, kas vērsts uz sadarbību ar afgāņu civiliedzīvotājiem, un šī stratēģija dod uzdevumu karavīriem ciešāk sadarboties ar afgāņiem. Sēžot bāzē un nesarunājoties ar afgāņiem, mēs nespēsim iegūt viņu lojalitāti un atbilstoši sagatavot viņu spēka struktūras. Tā ir stratēģija, kas vairāk vērsta uz civilajiem iedzīvotājiem, lai varētu iegūt viņu atbalstu. Ir svarīgi, lai afgāņi koalīcijas spēkus uztvertu kā kaut kāda darba darītājus, nevis ārzemniekus, kas tikai cīnās pret talibiem vai novērš terora draudus. Ļoti svarīga ir arī nevalstisko organizāciju iesaistīšana. Tiek uzsvērts, ka bruņotie spēki rūpējas par drošību, bet ir vajadzīgi spēki, kas spētu celt skolas, ceļus, attīstīt vietējo infrastruktūru, palīdzēt veidot valdību, dot padomus un uzdevumus.
Par situāciju Baltijā un Latvijā. Par ko spriedāt kopā ar Igaunijas un Lietuvas armiju komandieriem nesenās tikšanās reizē Viļņā?
Par Baltijas bataljonu, kas piedalīsies NRF jeb tā saucamajos NATO reaģēšanas spēkos. Bataljona štābā ir trīs latviešu virsnieki. Neskatoties uz veiksmīgo sertifikāciju un bataljona augstajām spējām, Latvijai no dalības šajos spēkos ar savu vienību nācās atteikties ekonomiskās situācijas dēļ. Bet mēs kā komandieri runājām, ka šim projektam ir nākotne. Pat pēc bataljona dežūras beigšanās nākamā gada vasarā, kad šī vienība pārtrauks savu eksistenci, projektam būs nākotne. Baltijas bataljona ietvaros mēs saskatām daudzus nākotnē īstenojamus projektus. Piemēram, Lietuva un Igaunija ir pievienojušās Dānijas divīzijai. Arī Latvija gatavojas tam pašam, mēs varētu pievienoties divīzijai nākamā gada sākumā. Tas nozīmē, ka turp nosūtīsim savu personālu, darbosimies štābā. Arī tagad Latvijā ir dāņu militāro padomnieku grupa, kas nodarbojas ar Baltijas valstu sauszemes spēku apmācību. Mūsu virsniekiem būs iespēja darboties un apgūt ne tikai brigādes līmeņa apmācību, bet arī divīzijas līmeņa apmācību. Trīs Baltijas valstu sauszemes spēki ies vienotu ceļu.
Precizējiet Baltijas bataljona nākotni.
NRF līgums beidzas nākamā gada vasarā. Un šis bataljons tāds vairs nepaliks – kā NATO reaģēšanas spēku bataljons. Bet mēs, komandieri, izlēmām, ka redzam nepieciešamību sadarbībai Baltijas bataljona ietvaros. Vai tā ir nosūtīšana kādā kopīgā misijā, vai tie ir kopīgie treniņi šeit Latvijā. Tas nozīmē, ka tiek veidots bataljons. Piemēram, mēs plānojam nākamajā gadā mācības, šo mācību ietvaros sakām – darbosies Baltijas bataljons, kur būs vadība, rotas un šīs rotas reāli piedalīsies mācībās. Mums ik gadu jāplāno dažādi projekti Baltijas bataljona ietvaros. Mēs arī kopīgi izmantosim militāro infrastruktūru, kas ir mūsu valstīs.
Lielākās mācības Latvijā būs nākamgad?
Latvijā plānojam trīs starptautiskās mācības ar citu NATO dalībvalstu piedalīšanos. Tagad mēs gatavojam šīs mācības, nosakām laiku un vietu, kā arī karavīru skaitu.
Vai šīs mācības ir saistītas ar kritizētajām Krievijas un Baltkrievijas mācībām pie Baltijas robežām? Kāpēc alianse ļoti novēloti pauda savu satraukumu?
Domāju, ka mācības Krievijā, par kurām Baltijas valstis uzreiz izteica savas bažas, notika bez vajadzīgā atklātuma — kas tās par mācībām, uz ko tās vērstas. Tas radīja bažas, it īpaši, ņemot vērā, ka šādas mācības notika arī pie Gruzijas robežām, un mēs zinām, kādas tam bija sekas. Par NATO. Pirmkārt, alianse vēlas izveidot sadarbību ar Krieviju un tāpēc šo un to cenšas noklusēt. Otrkārt, NATO visi jautājumi tiek izlemti saskaņā ar vienotu principu, bet šajā gadījumā tas traucēja ātrākai lēmuma pieņemšanai.
Kāds ir jūsu viedoklis par Baltijas aizsardzības plāna nepieciešamību?
Kā komandieris runāšu no teorētiskā viedokļa. Lai apmācītu un sagatavotu vienību vai bruņotos spēkus, jābūt mērķim, kam tie ir gatavoti un kādus uzdevumu karavīri veiks. Ir jābūt kaut kādam scenārijam. Ja runājam no teorētiskā viedokļa, plāniem ir jābūt, lai varētu karavīrus apmācīt, sagatavot, trenēt un nebūtu nekādu pārpratumu, ja kaut kas notiek, lai skaidri zinātu, kas kuram jādara.
Kāds ir Latvijas Bruņoto spēku skaitliskais sastāvs kara gadījumā?
Tas ir noteikts, mums tas ir zināms, bet šis skaitlis ir neizpaužams.
Igaunijas armijas komandieris paudis satraukumu par Krievijas ieceri nopirkt no Francijas desanta kuģus Mistral. Kā jūs to vērtējat?
Es ar faktiem jums likšu padomāt, kam šis kuģis ir paredzēts. Kuģis vairāk ir paredzēts nevis aizsardzības, bet uzbrukuma operācijām, jo tas pārvadā helikopterus un dod iespējas transportēt vienības un darīt kaut ko, izvirzoties uz priekšu. Putins gan pirms dažām dienām pateica, ka šis lēmums vēl nav pieņemts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.