Bažas saistītas ar neprognozējamo situāciju Latvijas eksporta tirgos. Skepse saprotama, bet liekas, ka neviens nevar pateikt, kāds būs globālās krīzes otrais vilnis, tādēļ grūti konstruktīvi ierosināt, par cik prognozes eksporta sadaļā būtu prātīgi samazināt. Līdz ar to ārējo risku sadaļā vismaz šobrīd drūmie pareģojumi ir nedaudz pašmērķīgi.
Cits jautājums, vai valdība nav pārāk mundra arī sadaļā «Iekšējais patēriņš». Piemēram, prāvs pieaugums - 6,7% nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, - tiek plānots PVN iekasēšanā, tātad tiek pieņemts, ka iekšējā ekonomiskā aktivitāte būs gana liela. Iepazīstoties ar pašas Finanšu ministrijas sagatavoto Makroekonomiskās attīstības scenāriju un fiskālās politikas ietvaru 2012.-2014. gadam, nav skaidri iemesli šādam optimismam. Redzam, ka, lai gan bezdarba līmenim kopumā ir tendence samazināties, ilgstošo bezdarbnieku skaits faktiski paliek nemainīgs (6. lpp.). Algu kāpums īsti netiks līdzi patēriņa cenu indeksam (8. lpp.), tātad mūsu pirktspēja nepalielināsies, kas atsauksies uz ekonomisko aktivitāti uzņēmēju saražoto preču un pakalpojumu noieta un iekasēto nodokļu aspektā. Līdz ar to prognoze, ka nodokļu ieņēmumi nākamgad, salīdzinot ar šo, pieaugs par 5,5%, var izrādīties pārāk optimistiska.
Savukārt izdevumu daļā nav īsti skaidrs, kāpēc, ja tik bieži tiek uzsvērta nepieciešamība maksimāli apgūt Eiropas Savienības (ES) fondus, izdevumi ES fondu apguvei samazināsies - no 1046 miljoniem latu šogad uz 994 miljoniem nākamgad. Turklāt samazinājums skars ne tikai programmas, kurās ES naudas tērēšanas lietderīgums būtu apšaubāms, bet arī zemkopības nozarē, izglītībā un zinātnē. Iespējams, ka šis samazinājums varēja būt mazāks, ja aktīvāk būtu griezts pārvaldes izdevumos. Nesanāca... Nav jau žēl, tikai jācer, ka: ja nodokļu ieņēmumu prognozes diemžēl nepiepildīsies, iztrūkums tomēr tiks kompensēts uz pārvaldes izdevumu, nevis nodokļu celšanas rēķina.