Meklējot atbildes...

Man bija vēlme beidzot sadzirdēt atvainošanos un redzēt politisko drosmi no valstsvīriem, sajust cilvēcisku līdzjūtību.     Dzirdēju. Kaut gan tam bija jānotiek krietni agrāk, tomēr "labāk vēlāk nekā nekad". Bet vai ar to tagad ir gana? Kur paliek līdzjūtība? Un kur - nākotnes reālais redzējums? Kurš un kad valsts iedzīvotājiem to paziņos? Viņi parīt vai mēs šodien?P.S. Mani ieteikumi Labklājības ministrijas darba uzlabošanai un kopumā darbības atskaite skat. nākošajos blogos.