Meksikāņu virtuves nebūs

Lielisks Latvijas mēbeļu ražotājs, taisa arī virtuves iekārtas https://up-mebeles.lv/

Kārtīga meksikāņu virtuve arī ir bāgāta ar kalorijām, kā jebkurš zemnieku ēdiens. Šito mītu par "veselīgajiem" un bezkaloriju dienvidnieku ēdieniem nevajag piesaukt. Piem. spāņi par savu nacionālo ēdienu uzskata asinsdesu un nevis kaut kādu risoto.

IM, izņēmi man vārdus no mutes laukā. Vai tur maz būs kas veselīgs, jeb latviešiem raksturīgā stilā liksim kuņģī tauku un holesterīna bumbas??? MURGS!!!!

Kāda tur cepam gaļa, drīzāk "Skābgaļa"

Kāpēc nevar piedāvāt meksikāņu ēdienus? Nu tad krāsim kalorijas, holesterīnu un bāzīsim vēderos tradicionālās desas un karbonādes. Žēl, ka tāda ierobežotība. Nevienam taču nav jādejo meksikāņu dejas, bet ēdienu daudzveidību gan varēja piedāvāt. Vai tas nozīmē, ka arī nepārdos ne coca colu, ne fantu, bet tikai Latvijas kvasu un limonādi?

Sanāks vēl bēdīgāk. Par latviskumu "līdz 19. gs. beigām" taču jārunā visai nosacīti. Abet uz iesma cepta marinēta gaļa diez vai varētu tikt uzskatīta par Kaukāza monopolu. Vai arī "šašliks" varētu kļūt par kaut ko līdzīgu šampanietim vai konjakam, bet Latvijā pēc valodnieku ieteikuma top "cepamgaļa" vai ktks tamlīdzīgs tautiskā stilā. Iespējams aktivizēt novadu konkurenci individualizēta produkta izveidei ķipa "Kurzemes stroganovs".

Droši vien, Ikstenai tomēr ir pamats paust tādu viedolki, ka šašliks nav īsti "latviešu tradicionālais ēdiens", kā tagad galvo Kiklin. Savukārt kartupeļi - ne cepti, ne vārīti - neizplata tik daudz dūmu, kvēpu un smaržu kā šašliki, kas tādējādi traucē baudīt dziesmas un dejas tiem, kas atnāca uz svētkiem ne jau paēšanas dēļ.. Suvenīru klāstu Dinoss gan piedāvā tādu mazliet jocīgu.

Vēl derētu kāds retorisks jautājums par pārdodamiem priekšmetiem, cik tie tautiski, tā nonākot pie svarīgās tautas tērpa definīcijas. Tautas tērps ir tas ko tauta valkā. Šodien pārsvarā džinsi un t-krekli, kad silts.

-citās domās par kaukāziešu tautu ēdiena — šašlika- Var jau protams jautāt, vai tas ceptā marinētā gaļa, ko tirgo pie mums, maz attāli atgādina kaukāziešu šašliku, īpaši cūkgaļas. Taču drīzāk tad prasās nodefinēt, līdz kuram vēsturiskajam laika posmam kādas parašas, vai kaut vai ēdieni skaitās latviski, un kad skaitās aizguvumi. Un kāpēc daži aizguvumi - kaut vai tie paši kartupeļi, kuru dēļ pat mūsu senči bija sarīkojuši nemierus, tagad tiek automātiski iekļauti latviešu tradicionālajā virtuvē, bet šašliks, kas parādījās kādus simt gadus pēc kartupeļiem - nē. Tātad iznāk, ka tradicionālais, latviskais "iekonservēts" līdz deviņpadsmitā gadsimta beigām, un tālāk, divdesmitais gadsimts, tiek uzskatīts par nelatvisku?