Ministrijas tēriņus samazinās par aptuveni 2-4 %

Vēl nav zināms par cik plānotos izdevumus samazinās Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrija, taču izpētot pārējo ministriju iesniegtos datus plānots ietaupīt 105 675 302 latu, kas ir tuvu 3% no visu ministriju budžetu kopsummas (3 957 656 901 latu), lai gan tikai daļa naudas attiecas uz šā gada valsts budžeta izdevumiem.Valdības uzdevums interpretējamsLikumprojektā atrunāts, ka nedrīkstēja samazināt izdevumus programmās, kas tiek finansētas par Eiropas Savienības naudu un Latvija piedalās ar līdzfinansējumu. Nedrīkstēja “apcirpt” sociālos pabalstus un pensijas, līdzekļus neparedzētajiem gadījumiem, kā arī izdevumus, kas tiek segti no maksas pakalpojumiem un citiem ministriju ieņēmumiem.Arī FM preses sekretāre Diāna Bērziņa _Dienai _skaidroja, ka dažām ministrijām 5,91% bija jāsamazina no kopējā budžeta, savukārt citām ministrijām tika konkrēti norādītas programmas, kurām samazinājumu piemērot nedrīkst.D.Bērziņa gan atzīst, ka ministrijas valdības uzdevumu interpretējušas atšķirīgi, tāpēc daudzām projekti tika nosūtīti atpakaļ. Pēc viņas vārdiem, dažas ministrijas arī nav spējušas samazināt tēriņus pēc valdības noteiktā apjoma.SM taupīs uz ES projekta rēķinaSatiksmes ministrija (SM) ir samazinājusi valsts pamatbudžeta izdevumus par 712 618 latiem, _Dienu_ informēja SM Sabiedrisko attiecību nodaļā. Taču kā kopējo samazinājumu ministrija norāda teju 70 miljonus latu. Šādu summu SM izdosies ietaupīt, jo ministrija samazinās dotācijas no ieņēmumiem Kohēzijas fondam autoceļa E22 (Tīnūži –Koknese un Ludza -Terehova) rekonstrukcijai. Šis projekts esot aizkavējies, jo nav atrisināts jautājums par Latvijas līdzfinansējumu ceļa remontā. Ministrijas atsakās no komandējumiem un remontiemPārējo ministriju sagatavotie tēriņu ierobežošanas projekti, lai izpildītu valdības uzdoto izdevumu samazināšanu līdz teju 6% no kopējā budžeta finansējuma, rāda, ka vairums ministriju atsakās no naudas tērēšanas komandējumiem, ēku un telpu remontiem, kā arī samazina kapitālos izdevumus, kā, piemēram, nepērk datorus. Tieslietu ministrija (TM) atteiksies no bijušās Ārlietu ministrijas ēkas Tērbatas ielā remonta, ēku un telpu remonts netiks veikts arī Zemkopības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs. Savukārt Veselības ministrija necels jaunu ēku Zāļu valsts aģentūrai.Par visai atšķirīgām summām tiks samazināti arī ministriju kapitālie izdevumi. Tā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) kapitālo izdevumu iepirkumus samazina par pieciem tūkstošiem latu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) radusi iespēju ministrijas centrālā aparāta kapitālos izdevumus samazināt par 40%. Savukārt Vides ministrija attiecīgos izdevumus samazinās par gandrīz pusmiljonu, proti, 490 895 latu.Likvidēs brīvās vakancesBūtiski izdosies ietaupīt likvidējot brīvās vakances un štata vietas. RAPLM likvidēs valsts sekretāra vietnieka amatu un valsts sekretāra vietnieka padomnieka amatu, bet ĪUMSILS plāno samazināt divu sekretariāta vadītāja padomnieku štata vietas. Savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM), kā arī TM samazinās septiņas štata vietas. Labklājības ministrija paredz likvidēt 16 amata vietas, Vides ministrija samazinās 41 štata vienību ar kopējo atalgojumu 61 800 latu, bet Veselības ministrija pat 154 ilgstoši neaizpildītās štata vietas.Ministrijas taupa nelabprāt Apkopojot ministriju sniegto informāciju, redzams, ka Ekonomikas ministrija izdevumus samazinās par 4,5 miljoniem, nedaudz mazāk – 4,3 miljonus taupīs Iekšlietu ministrija. Savukārt Tieslietu ministrijai “savilks jostu” par 4,2 miljoniem latu. Finanšu ministrija samazina izdevumus par 6,8 miljoniem. Zemkopības ministrija radusi iespēju samazināt tēriņus par 3,2 miljoniem latu, Labklājības ministrija šogad tērēs mazāk par 2,8 miljoniem. Vides ministrijas izdevumi būs mazāki par 2,25 miljoniem latu. Veselības ministrija samazinās izdevumus par 1,58 miljoniem latu, savukārt RAPLM būs jātaupa par 1,66 miljoniem. Kultūras ministrija šogad tērēs par 1,13 miljoniem mazāk nekā iepriekš plānots.Atbilstoši mazākam budžeta finansējuma apmēram, par dažiem simtiem tūkstošu latu izdevumus samazina e-lietu ministrija (145,9 tūkstoši latu), ĪUMSILS (106 tūkstoši latu) un BĢLM (260 tūkstoši latu).Savu neapmierinātību ar taupīšanas režīmu dažas ministrijas neslēpj. Tā, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis uzsver, ka tieslietu sistēmā budžeta pieaugums pēdējos gados nav bijis tik straujš un reizēm tas nesedz vispārējo izmaksu kāpumu atsevišķās pozīcijās, piemēram, ieslodzīto ēdināšanā. Daudzām tieslietu sistēmas iestādēm, piemēram, ieslodzījuma vietām, tiesām, Valsts valodas centram finansējums nekad nav bijis tādā apmērā, lai nosegtu visas vajadzības. Savukārt Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) ir iesniedzis Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai iebildumus, norādot, ka pieprasītais ietaupījums samazinās plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, pagarinās gaidīšanas rindas, pasliktinās kompensējamo zāļu saņemšanas iespējas, kā arī ietekmēs mediķu darba samaksu.BĢLM par 22% jeb 56 424 latu samazinājis finansējumu Valsts programmai bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai. Ministrija neveiks informatīvos pasākumus programmai “Palīdzi bērnam izaugt”, nebūs interaktīvās izstādes par bērnu drošību, neveidos daudzfunkcionālo krīzes centru u.c. aktivitātes. Par 17% jeb 44 883 latu samazināta Jaunatnes politikas valsts programma, kā dēļ nenotiks Latvijas Jaunatnes 6.sanāksme. Samazināti izdevumi arī jaunatnes iniciatīvu centru iekārtošanai.