EP pievērsās totalitārā komunisma režīma nosodījuma jautājumam pēc tam, kad deputāti bija uzklausījuši Eiropas iekšlietu un tieslietu komisāru Franko Fratini aizvietojošā transporta komisāra Žaka Baro ziņojumu par 8.aprīlī notikušo noklausīšanos EK. Tā, kā Diena jau vēstījusi, bija padarīta slēgta presei un tika vērtēta kā EK ķeksīša ievilkšana. EK bija uzlikts par pienākumu sarīkot šādu noklausīšanos. Tas tika paredzēts, pieņemot ietvarlēmumu par cita veida noziegumu nosodījumu. Austrumeiropas valstis gribēja panākt, lai tiem pieskaita arī totalitāro komunismu, taču tas bija atteikts. Tādēļ kā kompromisu ieplānoja noklausīšanos un EK ziņojuma sagatavošanu pēc diviem gadiem.
Ž.Baro pirmdien atzina, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir sajūta, ka Rietumos netiek pietiekami izprasta to traģiskā vēsture. Taču, tāpat kā iepriekš, viņš lika noprast, ka pašu valstu ziņā ir atzīt šos noziegumus un īstenot sabiedrības samierināšanas procesu.
Taču virknes parlamentāriešu mudināja ES tomēr nākt klajā ar vienotu nostāju. “Centrālās un Austrumeiropas vēsture ir arī mūsu vēsture un problēma, jo franči un briti bija Staļina sabiedrotie,” pirmdien uzsvēra britu eiroparlamentārietis Kristofers Bīzlijs. Uz to, ka abiem režīmiem bija līdzības, norādīja arī vācu deputāts Daniels Kons Bendits. Viņš, atgādināja, ka cilvēku masu iznīcināšana pasaulē joprojām trupinās. Piemērs tam esot Bosnijā, Ruandā un Darfūrā notikušais.
Tiesa, pret šādiem mudinājumiem iebilda Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu kreiso spēku grupas pārstāvji, kuru vidū ir arī bijušie komunisti. Deputāts Francis Vurcs paziņoja, ka nacisms tiks padarīts “banāls”, ja tas tiks ievietots vienā kategorijā ar staļinismu. “Kādi ir morālie apsvērumi apgalvojumam, ka staļinisma noziegumi bija mazāk smagi nekā nacisma pastrādātie?” savukārt jautāja Polijas eiroparlamentārietis Voicehs Roškovskis.
Vienīgais no Latvijas deputātiem, kas piedalījās debatē, bija Ģirts Valdis Kristovskis. Viņaprāt, pēc EK sarīkotās noklausīšanās izpalika mērķtiecīgi secinājumi par tālāko ES rīcību, kamēr Krievija turpina attaisnot padomju režīma noziegumus. “Eiropas Parlamentam būtu jānostājas pret šādu netaisnību,” uzsvēra deputāts. Lietuvas eiroparlamentārietis Vītauts Landsberģis pauda pārliecību, ka viens no iemesliem, kādēļ Rietumi kavējas pielīdzināt abus režīmus ir Krievijas noraidošā nostāja. "Visas asiņainās tirānijas jānosoda vienādi, neatkarīgi no tā, kā rīkosies Krievija,” uzsvēra V.Landsberģis.
Šo debašu rezultātā nebija plānots pieņemt nekādus lēmumus vai tiesību aktus. Ž.Baro, tās noslēdzot, pauda cerību, ka ES šajā jautājumā paliks “solidāra”.