“Jaunā LNT raidījuma “Ašā kabacnauda” nepareizais “c” ieviests, lai tā vietā varētu viegli ielikt naudas vienības eiro simbolu,” sacīja telekompānijas producente Līga Dalmane, kura piedalījusies nosaukuma radīšanā. LNT seciālisti neesot šajā mārketinga “knifā” saskatījuši nekādus riskus valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumos.
Arī SEB bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Strazda šāda rakstura reklāmas vērtē kā novatorisku pieeju mārketingam nevis valsts valodas apdraudējumu. “Bankas mārketinga koncepcija vienmēr ir balstījusies uz to, kā uzrunāt klientu īsāk un saprotamāk. “Nā ču!” ir nevis apzināti pieļauta pareizrakstības kļūda, bet gan sarunvalodas lietošana reklāmas projektā,” skaidroja A.Strazda.
Viņa norādīja, ka mazāks burtu skaits sauklī ir devis plašākas iespējas spēlēties ar apostrofām un radošāk izmantot reklāmas laukumu medijos. “Lai šī reklāma būtu korekta un visiem saprotama, tai ar zvaigznīti pievienojām skaidrojumu. Mēs neizejam uz apzinātu valodas lietošanas noteikumu pārkāpšanu un reklāmās neizmantosim slengu bez literāra skaidrojuma,” norāda bankas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Lai arī “Nā ču!” 2.pensiju līmeņa reklāmas mērķauditorija ir ļoti plaša, A.Strazda nedomā, ka banka būs zaudējusi konservatīvāko klientu daļu un noliedz, ka šāda reklāma varētu apgrūtināt pareizrakstības apguvi jaunāko klašu skolēniem – bērni nav projekta mērķauditorija, viņiem šī reklāma nav interesanta.
“Tas ir sīkais huligānisms valodā, nevis nopietns drauds valodas attīstībai,” vērtējot bankas reklāmu un raidījuma nosaukumu, savu viedokli pauž rakstniece Māra Zālīte. Taču viņa neslēpj – šādā valodas pārveidošanas tendencē nekā laba nav. “Tā saistīta ar kādu citu tendenci. Sabiedrība kļūst nihilistiska pret dažāda veida noteikumiem, protams, arī pareizrakstības. Reklāmas speciālisti pielāgojas tai un vienkāršam patērētājam, tādēļ izvēlas tādu izteiksmes formu,” no sava redzspunkta situāciju skaidro M.Zālīte.
Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis atzīst, ka par šādām reklāmām sods tiek piemērots salīdzinoši reti – esot arī smagāki pārkāpumi. “Filologi uzskata, ka valodas līmenis ar laiku pazemināsies. Bet tas nav saistīts ar šādām īstermiņa reklāmām, bet gan tādēļ, ka simtiem tūkstošu krievvalodīgo apgūst un sāk lietot latviešu valodu, kura viņiem nekad nebūs augstākajā līmenī,” norāda A.Kursītis.
Viņš daudz lielāku risku valodas apdraudējumam saskata, piemēram, apstāklī, ka elektroniskajās adresēs netiek lietotas garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. “Ir skaidrs, ka patērētājs maksā arī par produktu reklāmu un ir svarīgi, lai šī reklāma būtu skaidra un saprotama. Tas ir svarīgāk par pareizrakstību,” norāda A.Kursītis. Viņš nenoliedz, ka tendence nav pozitīvi vērtējama un ir saistāma ar radoša talanta trūkumu reklāmas speciālistiem, kuri patērētāja uzmanību piesaista ar šādu kļūdu ieviešanu tekstos.
«Nā ču!» un «Ašā kabacnauda» - nihilisms pret noteikumiem
Lai arī Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu un necieņu pret valodu, marketinga speciālistiem tas nav šķērslis patērētāja uzmanības pievēršanai reklāmās apzināti iekļaut pareizrakstības kļūdas. Valodas speciālisti uzskata, ka tas ir «sīkais huligānisms valodā», turklāt sabiedrība kļūst nihilistiska pret dažāda veida noteikumiem. Par apzināti pieļautajām valodas kļūdām reklāmās Valsts valodas inspekcija sodīt nevienu netaisās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.