Nākamgad vēlētāji Latvijā vēl bez e-urnām

E-vēlēšanu ieviešanai jāvārdu jau teikusi valdības komiteja, un nākamā gada sākumā koncepciju varētu izskatīt arī valdībā. Sekretariātā gan atzīst, ka nākamā gada jūnijā gaidāmajās pašvaldību un EP vēlēšanās šī iespēja vēl netiks piedāvāta, kā tas bija plānots, jo pirms sistēmas ieviešanas jāgroza virkne likumu un jāpārliecinās, vai sistēma ir droša. Dienas uzrunātie eksperti kritiski raugās uz šo ieceri, pārmetot, ka tās priekšrocības varētu izmantot niecīgs skaits balsstiesīgo, kas ir iegādājušies eparakstu. Pērn decembrī valdība lēma, ka evēlēšanās par vēlētāja identitātes apliecinājumu varētu kalpot bankas karte, identifikācijas karte vai eparaksts, taču šogad jūnijā valdības komiteja nolēma, ka tajās varēs piedalīties tikai tie vēlētāji, kuriem ir eparaksts. "Igaunija ir pirmā un vienīgā valsts, kur vēlēšanās jau var balsot internetā, taču ar būtisku priekšnoteikumu — igauņiem ir elektroniskās identifikācijas (e-ID) kartes ar eparakstu, līdz ar to iespējas izmantot šo vēlēšanu veidu ir jebkuram vēlētājam," uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars. Pirms nedēļas Igaunijas parlaments lēma, ka, sākot ar 2011.gadu, vēlēšanās varēs piedalīties, arī izmantojot mobilo tālruni, vēsta igauņu PM Online. Pēc Latvijas pasta datiem uz 1.novembri Latvijā eparaksts bija 2500 privātpersonām (nepilniem 0,2% vēlētāju). "Ja dalībai evēlēšanās būs vajadzīgs eparaksts, tas nedos nekādu balsotāju skaita pieaugumu," uzsver politologs Jānis Ikstens. Pēc A.Cimdara domām, no Igaunijas pārņemt evēlēšanu sistēmu, nenodrošinot katram Latvijas iedzīvotājam e-ID karti ar eparakstu, ir tas pats, kas Rīgai no Noriļskas pārņemt tādu sabiedrisko transportu kā kamanas. "Lai dabūtu eparakstu, jāpiesakās, tad pēc divām nedēļām jānāk pakaļ. Tad ir jautājums, kas ir vieglāk — vienreiz aiziet uz vēlēšanu iecirkni vai divreiz pēc eparaksta," skaidro A.Cimdars. Viņaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par balsošanas mašīnām un biļetenu skenēšanu. A.Cimdars atgādina, ka evēlēšanas savietojamas tikai ar tām vēlēšanām, kuras ir piesaistītas vēlētāju reģistram. Tādēļ evēlēšanas nevarēs notikt Saeimas vēlēšanās un referendumos, kuri nav piesaistīti vēlētāju reģistram. Sekretariātā šos pārmetumus atspēko ar ieceri paralēli ar evēlēšanu ieviešanu Latvijā visiem Latvijas iedzīvotājiem piešķirt e-ID kartes. Tajās būtu iestrādāts eparaksts, ko varētu lietot evēlēšanās. Karte būtu derīga arī ceļošanai Eiropas Savienības valstīs. Plānots, ka valsts nodeva par identifikācijas kartes saņemšanu nepilngadīgajiem un pensionāriem būtu pieci lati, pārējiem — 10, precizē elietu sekretariātā. Valsts no savas puses karšu ieviešanā investētu 712 tūkstošus latu. E-ID kartes Latvijā varētu sākt ieviest 2010.gada pirmajā pusē. Sistēmas ieviešanai šogad no valsts budžeta piešķirti 120 tūkstoši latu, šogad un nākamgad no Eiropas Reģionālās attīstības fonda plānots piesaistīt vēl 1,73 miljonus latu, no kuriem vairāk nekā ceturtdaļa miljona latu ir valsts līdzfinansējums. J.Ikstens uzsver, ka viņam nav pārliecības, vai šīs investīcijas ir lietderīgas. "Igaunijā, kur eparaksts pieejams katram iedzīvotājam, evēlēšanas izmantoja nepilni 2% vēlētāju," uzsver J.Ikstens. Viņaprāt, "sekretariāts šauri lobē savas intereses un mēģina izsist naudu bezjēdzīgam pasākumam". E-lietu ministre Signe Bāliņa (ZZS) iepriekšējās nedēļas beigās piedalījās epārvaldei veltītā samitā Stokholmā, tādēļ nevarēja atbildēt uz J.Ikstena izteikto kritiku. A.Cimdars uzsver, ka "vēlēšanas nevar būs poligons eksperimentiem, ir jābūt absolūtai pārliecībai". Igaunijā, kad jau bija izdarīti vajadzīgie likumu grozījumi, evēlēšanu sistēmas ieviešana tika atlikta, jo nebija 100% pārliecības par tās drošumu. "Lai kliedētu šaubas par sistēmas uzticamību, pirms tās ieviešanas ir paredzēts veikt neatkarīgu evēlēšanu sistēmas auditu," norāda sekretariāta pārstāve Evita Naglinska. ***Kas ir e-vēlēšanas? - e-vēlēšanas ļauj elektroniski reģistrēties vēlēšanām un nobalsot pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās - tajās var piedalīties neizejot no mājām, — tikai jāaizpilda vēlēšanu zīme tam paredzētā interneta mājaslapā; vēlētāja klātbūtne vēlēšanu iecirknī nav nepieciešama - dalībai e-vēlēšanās vajadzīgs eparaksts, ar kuru var parakstīt dokumentus elektroniskā vidē; to var iegādāties Latvijas pastā, maksa — sākot no 24 latiem, vairāk informācijas — www.eme.lv - līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā varētu ieviest identifikācijas kartes, kurās būtu iestrādāts e-paraksts; nodeva par šādu karti būtu 10 latu vai pieci lati pensionāriem un nepilngadīgajiem