Lietoju jau trīs gadus. Sākumā reizi pa reizei uzsmēķēju zālīti, taču
ātri vien sāku šņaukt un durties. Pirms nepilna gada mēģināju atmest,
izgāju motivācijas programmu, taču neizturēju, — stāsta rīdziniece, 19
gadu vecā Anna (vārds mainīts). Viņa pieļauj, ka piespiedu ārstēšana,
lai arī no narkomānu puses izsauktu dusmas un pretošanos, varētu būtu
efektīva. Līdzīgi domā arī piecpadsmitgadīgais Deivids, kurš jau pāris
dienu iziet motivācijas programmu Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas
centrā (RPNC) un cer atbrīvoties no alkohola atkarības. Tā kā viņš
centrā ir vienīgais no četru draugu bariņa, Deivids atzīst — ja būtu
piespiedu ārstēšana, tad arī pārējie te atrastos un būtu mazāka
varbūtība, ka pēc terapijas viņš atkal atsāks dzert.
Ņemot vērā, ka atkarībā nonākušais lēmumus par ārstēšanos pieņem lēni,
Saeimas veselības apakškomisija pieprasījusi Veselības ministrijai (VM)
izvērtēt narkomānu piespiedu ārstēšanas plusus un mīnusus. Ministrijā
drīzumā tiks izveidota speciāla darba grupa, kas nodarbosies ar šo
jautājumu pētīšanu. Tikmēr speciālisti atzīst, ka vislielāko efektu tas
atstātu uz jauniešiem.
Roku dzelžos nevedīs
Ik gadu no narkotikām ārstēto skaits pieaug, pērn ārstējušies 874 pacienti. RPNC narkoloģijas dienesta vadītāja Astrīda Stirna uzsver, ka patlaban valstij ir obligāti jānodrošina šo cilvēku ārstēšana, taču atkarīgajam nav pienākuma ārstēties. Tāpēc esot jārunā par piespiedu ārstēšanas ieviešanu.
Bet ko tas nozīmē? "Neviens roku dzelžos to cilvēku nekur nevedīs. Viņu aizturot narkotisko vielu reibumā uz ielas, pie stūres vai slimnīcā, viņam vairs nebūs jāprasa piekrišana ārstēties. Tas būs ar likumu noteikts pienākums," skaidro A.Stirna. Turklāt pēc pirmās aizturēšanas cilvēkam, visticamāk, piemērotu vieglāka terapiju, piemēram, motivācijas kursu, psihologa apmeklējumu, bet, pārkāpumam atkārtojoties, "sankcijas" kļūtu bargākas līdz pat gulēšanai slimnīcā ar restotiem logiem, saka RPNC psiholoģe Dace Ļutkus.
Tomēr pagaidām valstī nemaz nav tādas īpaša režīma ārstniecības iestādes. Tādu, pēc A.Stirnas teiktā, ir paredzēts celt pie Garīgās veselības valsts aģentūras Tvaika ielā, tomēr tas būšot ne ātrāk kā 2011.gadā. Tur jauniešiem varētu nodrošināt pilnīgus ārstēšanās apstākļus nošķirti no pieaugušajiem. Ieviešot šādu praksi, vajadzētu ārstēšanas sistēmā iekļaut arī atkarīgā ģimeni, pārliecināta D.Ļutkus. Viņas pieredze rāda, ka 99% gadījumos narkotiku lietošana sākas tāpēc, ka ir problēma ģimenē, ko vecāki gan nevēloties atzīt. "Ja nestrādā ar vecākiem, nav jēgas bērniem rādīt citus uzvedības modeļus, jo mājās tie nestrādās un bērns atkal atgriezīsies uz vecā ceļa," saka psiholoģe. No deviņu gadu vecuma
To, kāda varētu būt piespiedu ārstēšana, jau drīzumā sāks pētīt VM darba grupa. Kā norāda VM pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija iepazīsies ar citu valstu pieredzi un izpētīs, cik daudz naudas tam vajadzētu.
Līdztekus tam Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (BĢLM) jau izstrādāti vairāku likumu grozījumi, kas paredz gadījumos, ja bērns izdarījis kādu pārkāpumu vai noziegumu atkarības vielu iespaidā, tiesai vai administratīvajai komisijai būs atļauts uzlikt par pienākumu ārstēties no atkarības, stāsta BĢLM sabiedrisko attiecību pārstāve Inguna Potetinova. Ja bērns vai viņa vecāki tam nepiekritīs, ārstēšanu varēs sākt ar bāriņtiesas atļauju. Paredzēts, ka pienākums ārstēties būs no deviņu gadu vecuma.
Kas vērtīgāks?
Rīgas atkarību un profilakses centra vadītājs Andris Andersons šo ideju atbalsta, tomēr cer, ka šoreiz tā tiks tālāk par vienkāršu parunāšanu. "Svarīgi, lai jautājums tiktu pieņemts pārdomāti, ne tikai vienkārši tāpēc, lai būtu tāds ieraksts likumā. Jādomā par to, kas notiek ar cilvēku, kad viņš atgriežas no ārstniecības kursa, kas notiek ar vecākiem, kas ir līdzatkarīgie," saka A.Andersons. Pēc viņa teiktā, lielākais klupšanas akmens idejai par piespiedu ārstēšanu varētu būt nepieciešamais finansējums.
Uz to norāda arī A.Stirna. Viņa gan iesaka politiķiem vispirms parēķināt, cik daudz naudas tiek tērēts pēc tam, kad pieaug reibumā izdarīto noziegumu, izraisīto avāriju, darbā gūto traumu, slimības lapu skaits. "Vai tad šī ārstēšanā ieguldītā nauda neatmaksāsies?" jautā A.Stirna.