Negaidot atlaišanu, medicīnas darbinieki no darba aiziet arī paši
Septembrī valsts tomēr nolēma Aizkraukles slimnīcā atstāt arī mazu neatliekamās palīdzības punktu. Tā tagad ir I.Maruses otra darbavieta bez Ogres. Traumpunktā viņa vairāk strādā kā dežūrārste, bet īstais anestezioloģes darbs operāciju zālē un reanimācijā ir Ogres slimnīcā. "Ogrē esmu vairāk reālajā medicīnā, tas ļauj saglabāt manas specialitātes iemaņas," viņa smaida.
Lai saglabātu iemaņas
No 1.septembra katra otrā daudzprofilu lokālā slimnīca vairs nesniedz diennakts neatliekamo palīdzību, bet strādā kā poliklīnikas vai aprūpes slimnīcas. Daudzi simti darbinieku — ārsti un jo īpaši medmāsas — zaudēja darbu. "Varbūt slikti, ka es tā saku, bet šinī mirklī skaļi kliegt par ārstiem ir nedaudz pārspīlēti. Būtu vēl vairāk jārunā par medicīnas māsu zaudēšanu," saka Pēteris Apinis, Ārstu biedrības prezidents. Satraucošus datus no Nodarbinātības valsts aģentūras saņēmusi Latvijas Māsu arodbiedrība — bezdarbniekos pēdējos mēnešos reģistrējušās ap 400 medicīnas māsu, 27 ārsti. Kopumā visvairāk darbu zaudējušas māsas, māsu palīgi un sanitāri, liecina arī VM dati.
Ārstiem veicas kā nu kuram — daļa turpina darbu poliklīnikās vai savās privātpraksēs, ir arī ārsti, kuri cenšas pārprofilēties par ģimenes ārstiem. Kāds savā specialitātē atzīts ārsts Dienai anonīmi atklāja, ka ir ceļa jūtīs uz ārzemēm, bet nevis tāpēc, ka draudētu atlaišana vai naudas dēļ, bet tieši tādēļ, lai saglabātu profesionālās iemaņas — darba apjoms slimnīcā ir samazinājies, bet "ārstam darbs ir rokās".
Ārstu biedrības dati liecina, ka uz ārzemēm darba meklējumos varētu doties 150— 200 ārstu, daudzi jau ir pametuši Latviju. Ārsti pārsvarā meklējot darbu Lielbritānijā un Īrijā, bet medicīnas māsas tiekot vervētas Skandināvijā, tikai pēc tam tai seko Lielbritānija, skaidro P.Apinis.
Strādā arī nelegāli
"Pēdējā alga — augusta alga, ko es saņēmu, bija 180 latu uz rokas. Ja vispār slimnīcā māsām bija vairāk darba, bija nedaudz virs divi simti," Dienai stāsta medmāsa Maruta (30, vārds mainīts), kura strādāja kādas rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Darbu zaudēja septembra sākumā, jo slimnīcā likvidēja stacionāru. Meklējusi kaimiņu slimnīcās, taču viņas specialitātes māsas nav nepieciešamas. Šajās dienās gan pavīdējusi cerība — iespējams, kādā slimnīcā galvaspilsētā viņa tomēr varētu dabūt darbu.
Medicīnas māsas alga pašlaik svārstās no 220 līdz 350 latiem "uz papīra", tāpēc nereti māsas pašas aiziet no darba, negaidot atlaišanu. "Reformas tiek veiktas uz vidējā personāla rēķina," skumji secina Aigars Lavrinovičs, Māsu arodbiedrības vadītājs. Ienākušas arī ziņas, ka daļa darbu zaudējušo māsu turpina strādāt nelegāli — sekojot sludinājumiem, piesakās par nelielu samaksu aprūpēt pacientus mājās.
No visām daudzprofilu slimnīcām visvairāk darbinieku atlaists Rīgas 1.slimnīcā — ap 300 māsu un 137 ārsti, liecina slimnīcas dati. "Māsām tagad ir ļoti grūti, nevienā slimnīcā neļauj strādāt vairāk par vienu slodzi, agrāk bija piestrādāšana. Daudzas māsas ir bezdarbnieces, arī dabūt darbu ārzemēs nemaz nav tik viegli, jo ne visām ir valodu zināšanas," skaidro Juris Žarinovs, slimnīcas valdes loceklis.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka — valsts cenšoties palīdzēt medicīnas sistēmā darbu zaudējušajiem. Piemēram, māsām jaunas darbvietas varētu radīt mājas aprūpes attīstīšana "sociālā spilvena ietvaros". Papildu darbvietas radīs arī lēmums reformētajās slimnīcās tomēr atstāt diennakts traumpunktu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.