Neoficiāli apsver dažādus premjera amata kandidātus

Iepriekš visu partiju līderi, kas iesaistīti valdības veidošanas sarunās, uzsvēra, ka valdība būtu jāvada jauno partiju pārstāvim, tātad Jaunās konservatīvās partijas (JKP), KPV LV vai Attīstībai/Par! (AP) politiķim. JKP premjera amatam bija nominējusi Bordānu, kuram pēc Vējoņa nominācijas saņemšanas neizdevās izveidot valdību. KPV LV Ministru prezidenta amata kandidāts ir Aldis Gobzems, bet AP - Artis Pabriks.

Par iespēju KPV LV politiķim Gobzemam tikt nominētam un valdību vadīt politiķi kuluāru sarunās ir skeptiski. Savukārt KPV LV jau iepriekš paziņoja, ka nedarbosies valdībā, kuru vadītu AP premjera amata kandidāts Pabriks.

Pabrika izredzes kļūt par Ministru prezidentu apgrūtinot arī salīdzinoši lielās domstarpības sarunās ar JKP, kad bija mēģinājumi vienoties par Bordāna valdību. Tikmēr sarunās iesaistītie politiķi neizslēdz iespēju, ka AP varētu piedāvāt arī citu kandidatūru. Vienlaikus tiek norādīts, ka apvienība varētu arī neuzstāt uz savu premjera kandidātu.

Vienlaikus neoficiāli tiekot apsvērti arī potenciāli premjera amata kandidāti no tā dēvētajām "vecajām partijām" jeb līdzšinējās koalīcijas pārstāvjiem, proti, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) kandidāts Roberts Zīle un Jaunās Vienotības (JV) kandidāts Krišjānis Kariņš. Atsevišķi politiķi gan norāda, ka par premjeru būtu jākļūst politiķim, kas startēja Saeimas vēlēšanās, bet Zīle un Kariņš to nedarīja.

Oficiāli gan politiķi noraida, ka tiek apspriest versija par premjera kandidātiem no "vecām partijām". VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA uzsvēra, ka nevienā sarunā, kurā viņš piedalījies, nav izskanējis piedāvājums VL-TB/LNNK vai JV uzņemties vadīt valdību. Viņš arī atgādināja, ka šie politiskie spēki pārstāv esošo koalīciju, bet vēlēšanās lielāku atbalstu guva jaunās partijas.

Vaicāts, vai JV būtu gatava uzņemties valdības veidošanu, virzot savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, Rinkēvičs atbildēja, ka valdības veidošana būtu jāuzņemas lielākai frakcijai un kādam no tā saucamajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem. Rinkēvičs arī akcentēja, ka premjera kandidāta nominēšana ir Valsts prezidenta ekskluzīva funkcija.

Iespēja virzīt savu premjera kandidātu arī "absolūti" nav apspriesta politiskā spēka valdē, apgalvoja politiķis. No viņa teiktā arī izrietēja, ka šāda varbūtība nav uzskatāma par reālistisku, ņemot vērā, ka JV ir tikai astoņi mandāti.

Kuluāros tāpat netiek izslēgta iespēja, ka prezidents varētu apsvērt bezpartejisku premjera kandidātu.

Taujāts, vai tiek izskatītas premjera kandidatūras no AP, VL-TB/LNNK vai JV, AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts žurnālistiem norādīja, ka pilnībā paļaujas, ka Valsts prezidents šajā jautājumā pieņems izsvērtu un pārdomātu lēmumu.

Viņš akcentēja, ka AP ir gatava strādāt ar Valsts prezidenta nominētu premjera amata kandidāta, ievērojot vairākus principus. Pirmkārt, daudzpusējas, vismaz piecu partiju koalīcijas modelis tiek veidots uz paritātes un sadarbības principiem. Tāpat kopējā darba plānā nevienas partijas dienaskārtība un priekšvēlēšanu solījumi nedrīkst dominēt pār citu politisko spēku piedāvājumu, jo valdības deklarācija nevar būt tikai vienas partijas solījumu apkopojums, uzsvēra Pavļuts.

Viņš arī piebilda, ka sākumā jāpanāk vienošanās par paveicamajiem darbiem, lai veidotu koalīcijas pamatu.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka Bordānam nav izdevies izveidot jauno valdību, Valsts prezidents ceturtdien atsauks viņa nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns trešdien pēc tikšanās ar Vējoni atzina, ka valdība, ko bija iecerējis, pašlaik nav iespējama. Viņaprāt, atsevišķu partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs.