Ne visi ir tādi. Ir ierēdņi, ir zinātnieki, ir uzņēmēji, kuriem Latvija ir svarīga. Valsts uzņēmuma Latvenergo un Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas rīkotā konference Latvijas nacionālās intereses enerģētikā bija unikāls pasākums. Pat tiem, kas, acis mirkšķinot un nicīgi vīpsnājot, pirmo reizi dzirdēja runājam par Latvijas enerģētiku mūsu pašu interešu griezumā.
Fantastiski, ka pat ekonomikas ministrs Artis Kampars atzina, ka mums jāgatavojas būt elastīgiem, domājot par nākotnes enerģētikas stratēģiju. Ja nu Latvijā atrodot slānekļa gāzi... Jā, ko gan tad, Kampara kungs? Vai arī tad turēsimies pie mērķa vienīgajiem Eiropā un par katru cenu sasniegt 40% atjaunojamo energoresursu daļu energoresursu bilancē?
Latvijas enerģētikas mērķis nevar būt ne ES direktīva, ne Kioto protokols. Cilvēkus, kuri tā domā, vajadzētu atbrīvot no darba valsts pārvaldē, jo viņi ir bīstami. Latvijas enerģētikas mērķis var būt tikai Latvijas iedzīvotāju intereses, valsts droša un stabila nodrošināšana ar energoresursiem par saprātīgu, vēlams - maksimāli lētu cenu.
Mums jāņem piemērs no ASV. Nevis jāklausās, ko stāsta atsūtītie SVF eksperti, bet jāskatās, ko amerikāņi dara paši. Vai iesaka darīt savās mājās. Ievērojamā domnīca New America Foundation, kuras direktoru padomi vada Google izpilddirektors Ēriks Šmits, Baraka Obamas administrācijai piedāvā programmu Winning the Prosperity (Atpakaļ pie labklājības). Tās mērķis ir atjaunot ASV ekonomikas izaugsmi. Viens no programmas četriem punktiem piedāvā «energoefektivitātes minirevolūciju». Ieteikums ir vienkāršs - vairāk izmantot dabasgāzi. Mums un pārējai pasaulei iesaka ko citu.