Nepiekrīt, ka strīds par vecajām latviešu filmām beidzies

Kinostudijas valdes loceklis Vents Horsts uzskata, ka no prokuratūras lēmuma izriet — uzņēmumam pieder tiesības uz filmām: "Prieks, ka prokuratūra salikusi visu pa plauktiņiem, un ir skaidrs, ka no tiesiskā viedokļa strīds ir bezjēdzīgs. Ceru, ka ar šo arī diskusijas beigsies." KM un Nacionālais kino centrs uzsver, ka tiesvedība civillietā nav izbeigta. "Tikai tiesa šajā gadījumā var noteikt, kam pieder tiesības. Un process acīmredzot būs ļoti garš," komentē centra direktore Ilze Gailīte Holmberga. Kinostudijas un KM strīds sākās 2007.gada nogalē, atklājoties, ka uzņēmums nodevis Dānijā reģistrētai firmai Voxell ApS ekskluzīvas tiesības izplatīt filmas, kas Rīgas kinostudijā uzņemtas no 1964. līdz 1993.gadam. Firmai pieprasīja pārtraukt filmu demonstrēšanu televīzijā, kā arī turpmāk autoratlīdzības maksāt nevis filmas veidotājiem, bet tai. Televīzijas maksāt atteicās, bet KM pret kinostudiju ierosināja civillietu, argumentējot, ka tā nodevusi trešajai pusei tiesības, kas pašai nepieder, kā arī griezās prokuratūrā, lūdzot izvērtēt darījumu. Juridiski strīds ir par to, vai pēc privatizācijas kinostudijas jaunajam īpašniekam pārgājušas arī tiesības uz vecajām kinostudijas filmām vai arī no tās intelektuālā īpašuma iegūts tikai nosaukums un logo. Pēc ekspertu atzinuma, filmu autortiesības pieder to autoriem (režisoram, māksliniekam, operatoram u.c.), ļaujot saņemt atlīdzību par darba publisku demonstrēšanu, blakustiesības (izplatīt filmu) — filmas producentam, šajā gadījumā Latvijas valstij kā eksistēt beigušās Padomju Savienības tiesību pārņēmējai. Filmu oriģināli pieder Krievijai, un tur tie arī glabājas. Prokuratūra izbeigusi kriminālprocesu, konstatējot, ka uz filmām, kas uzņemtas pirms 1993.gada, neattiecas Latvijas Republikas autortiesību likumi. Atsevišķa likuma, kas regulētu filmu piederību, nav, savukārt līdz 1993.gadam spēkā bija Latvijas PSR Civilkodekss, kas noteica, ka filmas autortiesības pieder uzņēmumam, kas to uzņēmis. Turklāt šīs tiesības ir spēkā bez termiņa, ja vien uzņēmums netiek likvidēts. Rīgas kinostudija tika reorganizēta, ne likvidēta, tādēļ prokuratūra secināja — arī jaunajam Rīgas kinostudijas īpašniekam pieder blakustiesības uz filmām. Prokuratūras atzinumu KM komentēt atsakās, jo oficiāli ar to nav iepazīstināta, tomēr pauž, ka to, iespējams, pārsūdzēs. KM arī lūgusi tiesu aizliegt Rīgas kinostudijai komerciāli izplatīt filmas procesa laikā un tiesa prasību ir apmierinājusi. KM iepriekš vērsās tiesā, lai tā par blakustiesību īpašnieku atzītu Latvijas valsti. Vienlaikus februāra beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skatīs ilgi gaidīto likumprojektu Nacionālo filmu likums. Tajā plānots noteikt, ka blakustiesības uz kinostudijas vecajām filmām piederēs Latvijas valstij, tādējādi sakārtojot arī padomju gados uzņemto filmu izmantošanas nosacījumus. Likums pēc pieņemšanas gan nevar tikt izmantots, lai risinātu strīdu starp ministriju un kinostudiju, un filmu autortiesību piederības jautājumu izšķirs tiesa.