Neraujas ārpus rāmjiem. Diena vērtē Rīgas izpilddirekciju darbību

Tā stunda tuvojas, kad cels gaismā visus saskaņotājus. Kā lūdzējus tā lēmējus, sevišķi jau Latgales priekšpilsētā kur dikti laimējies kādam tēlniekam, jo viņa darbus bīda pirkšanai, draugs tekstilmākslinieks, saskaņošanas lēmējs, kas arī reklāmas bīda interesantā manierē. Tagad izdomāts jauns paņēmiens, kļūstot par līdzautoru, saņem daļu naudas legāli, par dažām formālām strīpiņām. Bet, ja aizdomīga radniecība, tad kooperējās ar draugu apmaiņas kārtōibā. Piespēlē tam radinieka saskaņojumu, un saskaņo no drauga radinieka.

Iekšpagalmu lāpīšana ir ēku un to dzīvokļu īpašnieku pienākums. Te nevajadzētu tērēt pašvaldību līdzekļus.

Vēl 90.gadu sākumā bija plānots likvidēt visas izpilddirekcijas. Okupācijas laikā Rīgā bija 7 pašvaldības. Neatkarīgajā Latvijā - tikai viena. Līdz ar to 6 bija kļuvušas liekas. Bija paredzēts tās visas likvidēt kā nevajadzīgas. Bet... Bet vajadzēja visiem amatus, tāpēc vecās rajonu padomes pārveidoja par izpilddirekcijām, kuru vienīgā funkcija bija - pagarināt birokratijas garu ķedīti. Piemēram, ja kāds pilsonis raksta sūdzību Prezidentam, Prezidenta kanceleja to pārsūta Rīgas domei. Tad Rīgas dome nodod kādam departamentam. Departaments to pārsūta izpilddirekcijai, izpilddirektors to nodod kādam izpilddirekcijas departamentam, departaments nodod talāk pašvaldības uzņēmumam "Kurzemes nami", Kurzemes nami nodod kādai bijušai namu pārvaldei. Namu pārvaldniece uzraksta vēstuli pilsonim, paskaidrojot, ka viņ alūgumu izpildīt nav iespējams, un nodod vēstuli Kurzemes namiem. Kurzemes nami nosūta vēstuli pilsonim, bet kopiju iesniedz izpilddirekcijai. Izpilddirekcija pārraksta vēstuli un vēlreiz atbild pilsonim, un paziņo par to Domes departamentam. Departaments vēlreiz to paziņo pilsonim, kā arī Prezidenta kancelejai. Utt. Un visi saņem algu... Par ko?..