Iespējams, šī aksioma izraisa rūgtu smaidu augstskolu beidzējos, kuri nespēj atrast specialitātei atbilstošu darbu, un jāsaka, ka viņu empīriskai pieredzei pievienojas arī dažs labs augstākās izglītības pētnieks ārvalstīs.
Piemēram, izdevuma The Spiked interneta versijā 24. jūnijā parādījās materiāls par profesori, grāmatas Does Education Matter? autori Elisoni Vulfu.
Īsi sakot, Vulfa minēto aksiomu apstrīd, minot virkni argumentu. Piemēram, Šveicē esot viens no attīstītajā pasaulē zemākajiem augstskolu beidzēju rādītājiem, tomēr Šveices ekonomika ir viena no stabilākajām un veiksmīgākajām. Tēzi par augstskolas beidzēja pirktspējas saistību ar ekonomiku profesore apsmej, sakot, ka, tā kā viena no vislabāk atalgotajām profesijām ir juristi, jāveicina jurisprudences studijas. Un pati piebilst: «Juristu skaits liecina, ka dzīvojam regulētā, nevis produktīvā sabiedrībā...» Vulfa arī ironizē par pašas valstī Lielbritānijā vērojamo «apsēstību ar jautājumu, vai augstskolas piedāvā pietiekami daudz inženieru, lai gan īstajam jautājumam vajadzētu būt par pašmāju mašīnbūves kvalitāti». Apsmaidot pārliecību, ka jo izplatītāka augstākā izglītība, jo labāk, viņa atgādina, ka mēs taču nenorijam piecas aspirīna tabletes nepieciešamo divu vietā tikai tāpēc, ka aspirīns ir noderīgs medikaments.
Par šo Vulfas izteikumu korektumu, protams, var diskutēt, tomēr tie ir nenoliedzami interesanti. (Līdzīgs, vispārpieņemtajam konceptam pretējs viedoklis lasāms amerikāņu The New Yorker interneta versijā 4. jūnijā - Live and Learn.) Latvijā ir mēģinājumi popularizēt profesionālo izglītību iepretī tradicionālajām vidusskolām; šķiet, nenāktu par ļaunu nebaidīties no jaunām idejām arī augstākajā izglītībā.