Kurš komponists uzskatāms par Dziesmu svētku absolūto čempionu? Emilis Melngailis. Atraktīvi uzdotais jautājums Dziesmu svētku mazajā enciklopēdijā ievada populārāko Dziesmu svētku komponistu uzskaitījumu. E.Melngailis komponējis četrdesmit vienu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkora izpildītu dziesmu. Pavisam pirmajos divdesmit trīs Dziesmu svētkos izpildīti ap 90 latviešu autoru vairāk nekā 450 kompozīcijas. Laikmeta prasības mainās, bet vēsturē palikuši gan kuriozi, gan emocionālas lappuses, kas saistās ar svētku repertuāru.
Shematiski Dziesmu svētku attīstību var dalīt četros posmos. Pirmie četri notika carisma laikos, sestie līdz devītie rīkoti Latvijas brīvvalsts, bet desmitie līdz deviņpadsmitie — padomju laikā. Ceturtais periods — neatkarīgās Latvijas Dziesmu svētki — aizsākas ar XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Kā, mainoties politiskajam rāmējumam, mainījās repertuāra prasības?
"Latvijas laikā neatkarība bija izcīnīta, varēja cīnīties par garīgo kultūru, parādīt latviešu kora mūzikas sasniegumus. Padomju laikā, protams, bija tieksme uz daudztautu repertuāru, bet tagad notiek atgriešanās pie brīvvalsts principiem — latviskais repertuārs, labākās dziesmas," īsumā raksturo muzikologs Oļģerts Grāvītis. Mazliet citādi uz jautājumu atbild Ilma Grauzdiņa. "Kādreiz skaitījām procentuāli, kāda bijusi kopaina. No I līdz V svētkiem puse dziesmu bija cittautu, bet to var saprast — vēl nebija, ko dziedāt. Latvijas laikā akcents bija uz latviešu dziesmu. Pēckara periodā diktāts bija diezgan stingrs — trešdaļai bija jābūt cittautu repertuāram." Pirmajos pēckara svētkos gan organizētāji vēl iekļāva tikai 21% cittautu dziesmu, toties 1977.gadā kopaina teju pretēja, bez tam programmā iekļautas tikai trīs tautas dziesmas. "Bet, ja runā par būtību, visu mest pār vienu kārti un teikt — bija slikti — nevar. Ar lielu prieku koristi dziedāja cittautu tautasdziesmu apdares. Oficiālajā līmenī internacionālisms bija viens, bet reālajā sadzīvē pavisam cits — dzīvē koriem patiešām bija draudzība. Latviešu vai nelatviešu — tur jau svarīga arī mūzikas kvalitāte."
Dziesmu svētku modelis visos laikos bijis vienāds — patriotiskās dziesmas tika dziedātas kā cara, tā Latvijas brīvvalsts un padomju laikos. Protams, patriotisma izpausmes atšķiras, un šajā ziņā Dziesmu svētku repertuārs, bez tam ne tikai oficiālais, bet arī pašu koristu "piedevās" izsauktais, ir Latvijas vēstures grāmata. "Dziesmu svētki gluži neizbēgami ir saistīti ar politiku. Himnas bija obligātas, piemēram. Mums, protams, ir emocionāla attieksme pret Latvijas laiku, bet principā tur arī bija valstiski patriotiskās dziesmas — par godu Ulmanim, slava vadonim… Staļiniskajā laikā, protams, tētiņam..." stāsta I.Grauzdiņa, atceroties tematiskās dziesmas. "Aktualitāte aiziet līdz cirkam. Gadā, kad bija Olimpiāde, dziedāja Paula sacerēto Pieci olimpiskie apļi. Kad pieņēma konstitūciju, vajadzēja dziesmu par konstitūciju. Tās ir traģikomiskas atmiņas," šāda veida dziesmas muzikoloģe sauc par viendienītēm. Tomēr līdzās min Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa Ļeņinam: "Žēl, ka to vairs neliks programmās — tas ir tā laika šedevrs, un dziesmu visi dziedāja ar lielu sajūsmu. Visu izšķir kvalitāte. Kad Tereškova uzlidoja kosmosā, dziesmu svētkos skanēja Lūcijas Garūtas Kaija brīnišķā. Tā bija laba dziesma, nekas briesmīgs nenotika."
Emocionālāki, no šodienas pozīcijām skatoties, ir brīži, kad koris svētku sajūsmā pieprasa tiesības dziedāt programmā neiekļautas dziesmas. 1985.gadā Gaismas pili koris, ieraugot publikā Haraldu Medni, dziedāja bez sagatavošanās. 1980.gadā svētkos viesojās Jāzepa Vītola atraitne, un kopkoris pēc savas iniciatīvas dziesmu dziedāja trīs reizes. Līdzīgi stāsti saistās ar Pūt, vējiņi! Kā saka O.Grāvītis — kopš debijas piektajos dziesmu svētkos, nav bijuši tādi svētki, kur dziesma nav skanējusi.
"Kas tad ir tas svarīgākais — rituāls vai ka eju un taisu lielas acis — kas nu šoreiz būs?" jautā I.Grauzdiņa, pārliecinoši atbildot — rituāls. Ieskatoties biežāk dziedāto dziesmu sarakstā, atliek piekrist — klasiskās vērtības dominē. Neapšaubāmi saraksts papildināsies ar jaunām.
Šogad atklāšanas koncertā koris pieprasīja M.Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Par saraksta galvgalī vēl neiekļuvušo V.Kaminska Mūžu mūžos būs dziesma O.Grāvītis saka — kad 1977.gadā atskanēja, bija skaidrs, tā būs mūžīga. Šādu dziesmu Dziesmu svētkos nav maz.