Tas nozīmē, ka lidsabiedrība, kas uz Rīgu sāka lidot 2004.gadā, pilnībā pamet Baltijas tirgu, jo aizgājusi arī no Tallinas un Viļņas. KLM-airFrance pārstāve Amsterdamā Mariska Kinsenhausa Dienai atzina — lai gan tiek pārtraukti lidojumi arī uz galamērķiem Karību salās un Indijā un samazināts lidojumu biežums uz dažām Eiropas pilsētām, piemēram, Nicu, Kijevu un Bristoli, slēgšanai šobrīd lemta tikai Baltija. "Šajos ekonomiskajos apstākļos mēs diemžēl neredzam citu iespēju, jo šis ir bezprecedenta laiks," viņa sacīja. Jautāta, vai iespaidu uz lēmumu atstājusi Rīgas lidostas tarifu politika, M.Kinsenhausa atbildēja: "Man par to nav ziņu." Pagaidām neesot iespējams prognozēt, vai lidojumus nākotnē atjaunos.
Kopš Rīgu atstāja British Airways, tikai KLM un Lufthansa nodrošināja tālos lidojumus, kur no Rīgas var nokļūt ar vienu pārsēšanos.
Lidostai Rīga šis lēmums bijis pārsteigums, atzina viceprezidents Jānis Baļķens. "Ar viņiem runājām par krīzes laika tarifiem, taču pieprasījuma kritums vietējā tirgū ir tik liels, ka tas segtu apmēram ceturto daļu no viņu zaudējumiem," viņš atzina. Lidsabiedrība Rīgas—Amsterdamas virzienā vienmēr esot strādājusi ar zaudējumiem, taču tos kompensējis pasažieru skaits, kas izmantoja tālākos lidojumus no Amsterdamas.
Pasažieru skaits no Rīgas šā gada pirmajos divos mēnešos ir sarucis par 26%. J.Baļķens norādīja, ka pagaidām neesot ziņu par citām aviokompānijām, kas gatavojas līdzīgiem soļiem, bet "situācija ir satraucoša un neuzlabosies, kamēr The Economist mūs atkal nenosauks par tīģeriem."
KLM aizies jūnija beigās. Lidojumus uz Amsterdamu nodrošinās tikai airBaltic. Tā vienīgā vasaras sezonā piedāvā trīs jaunus galamērķus — Trumsi Norvēģijā, Palangu Lietuvā un Linšēpingu Zviedrijā — un palielina lidojumu biežumu vēl 20 maršrutos.
Diena jau vēstījusi, ka no piecām lidsabiedrībām, kas Rīgu pameta pērn, neviena nav atgriezusies. Vienīgā jaunā vasaras sezonā ir itāļu WindJet, kas no jūnija lidos uz Forli.
Starptautiskās gaisa satiksmes asociācija lēš, ka ekonomiskā krīze avionozarei šogad varētu nozīmēt 2,4 miljardu latu zaudējumus un drīza uzlabošanās nav gaidāma.