Nodokļu maiņa visvairāk skars lasītkāros, palielināsies arī apkures rēķins

Ģimenes ienākumi ir ap 2000 latu mēnesī, no kuriem 60 latu ir bērnu nauda, bet pārējais — vecāku alga. IIN likmes samazināšana šai ģimenei nozīmētu par 43 latiem lielākus ienākumus. Tajā pašā laikā, palielinot PVN likmes, par 46,4 latiem pieaugtu ģimenes izdevumi. Straujāko cenu kāpumu izraisītu valdības iecere virknei preču un pakalpojumu, piemēram, preses izdevumiem, PVN likmi četrkāršot no 5% līdz 21%. Tas nozīmētu par 15,2% augstākas cenas laikrakstiem, žurnāliem un grāmatām. "Neabonējam neko, bet katru mēnesi pērkam Rīgas Laiku, Ilustrēto Zinātni, kādus trīs tīņu žurnālus, pārējos ņemu bibliotēkā," uzskaita ģimenes saimniece Liene. Piebilst, ka viņas vīrs pērk grāmatas, galvenokārt par filozofiju, kuras "ir vēl dārgākas nekā citas". Otru lielāko cenu kāpumu par 4,8% izraisītu samazinātās 5% PVN likmes celšana līdz 10%. Piemēram, ģimenes rēķins par apkuri palielinātos no 74 uz 78 latiem. Jāatgādina, ka a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs pieļauj, ka PVN likme siltumam Rīgā varētu pieaugt nevis no nākamā gada 1.janvāra, bet trīs mēnešus vēlāk — 1.aprīlī. 4,8% pieaugums gaidāms arī medikamentu cenām, taču Liene teic, ka viņas ģimenē slimojot reti. "Taču, piemēram, pirmdien vienā piegājienā par smalkām zobārstniecības manipulācijām samaksāju 699 latus," saka Liene. Vismazāk cenas skartu 18% PVN pamatlikmes celšana līdz 21%, kas attiektos uz plašāko preču un pakalpojumu loku (pārtika, apģērbs, apavi utt.), kuru cena pieaugtu par 2,5%. Lielākā mazumtirgotāja Latvijā Rimi pārstāve Zane Eniņa norāda, ka cenas veikalos pieaugs atbilstoši PVN kāpumam. Lai arī gandrīz visus dārzeņus Liene ved no laukiem, jo tie "vismaz tīri no ķīmijas", un gaļas patēriņš ir minimāls, jo divas meitenes ir veģetārietes, bet pašai gaļa negaršo, pārtikai mēnesī tērējot vairākus simtus latu. Tādējādi Lienes ģimene uz PVN palielinājuma rēķina par pārtiku nākamgad mēnesī varētu maksāt par astoņiem latiem vairāk nekā tagad. Savukārt, neapliekamajam minimumam palielinoties līdz 90 latiem un atvieglojumiem par apgādnieku paliekot 56 latiem, ģimenes ienākumi nedaudz pieaugs. Atņemot no tā tēriņu pieaugumu, sanāk, ka ģimene no šīs ieceres iegūtu papildus mazliet vairāk nekā 10 latu. ***Kā mainītos ģimenes izdevumi (mēnesī, Ls) 2008.g. 2009.g. pārtika 300 307,63 apkure 74,19 77,72 elektrība 25 26,19 citi komunālie maksājumi 40 46,10 telefons, internets, TV 25 25,64 izglītība (skolas pusdienas, autobuss uz skolu teniss u.c.) 430 442,93 grāmatas, prese, žurnāli 35 40,33 medikamenti 30 31,43 apģērbs 300 307,63 kopā 1400,19 1446,59 Pieaugums: Ls 46,40* * izdevumu pieaugums, palielinoties PVN likmēm ***Kā vērtējat valdības lēmumu celt PVN un samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uldis Osis, ekonomists Valdība pieļauj tās pašas kļūdas, ko iepriekšējās: fiskālo politiku izmanto budžeta pildīšanai. Mazumtirdzniecība ir dramatiski kritusies. Kāda ir pārliecība, ka nekrītas vēl vairāk un budžets nepildās vēl sliktāk? Ilgtermiņā PVN var celt. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana ir pozitīva. Bet ir vēl lietas, uz ko būtu jāpaskatās. Piemēram, ekonomisti uzskata, ka jāatsakās no uzņēmumu ienākuma nodokļa un tā vietā jāapliek dividendes — tas stimulētu peļņu ieguldīt attīstībā un palielinātu nodokļu maksājumus.Margarita Dunska, LU asociētā profesore PVN paaugstināšana attiektos uz visām precēm, taču mums tās tik un tā būtu jāpērk, līdz ar to arī nodokļos valsts iekasētu vairāk. Pašreizējā situācijā, kad ražošana samazinās un budžetā iekasē mazāk, vismaz ir kaut kāds plāns, ko darīt. Ja tiešām vienlaikus tiek samazināts IIN un paaugstināts neapliekamais minimums, cilvēkiem ar maziem ienākumiem vismaz kompensētos izdevumu kāpums. Ja tikai tiktu celts PVN, būtu daudz dramatiskāk. Igaunija arī tikko cēla PVN, gan tikai par vienu procentpunktu.Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs Tā ir valdības izšķiršanās, meklējot iespējas, kā samazināt 2009.gada budžeta deficītu līdz apmēram 5% no iekšzemes kopprodukta no prognozētajiem 9—10% — gan atsakoties no izdevumiem (apmēram 700 miljoniem latu), gan meklējot papildu ieņēmumu iespējas (apmēram 300 miljonu latu). Valdības pārstāvji uzsvēruši — ja budžetu neizdodas samazināt līdz līmenim, kas pieņemams aizdevējiem, valsts, nespēdama aizņemties citos veidos, pavasarī riskē nonākt situācijā, kad tā nespēj tikt galā ar maksājumiem.Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Tas āķis ar PVN paaugstināšanu ir tāds, ka a) mēs, patērētāji, to izjutīsim, bet ne tik lielā apmērā un b) tas nodrošinās diezgan daudz papildu ieņēmumu valstij. IIN samazināšana manā vērtējumā ir maza kompensācija mums, lai mēs nebūtu pārāk nelaimīgi par PVN paaugstināšanu. PVN paaugstināšanai būs lielāka nozīme nekā IIN samazināšanai, lai vidējais iedzīvotājs vairāk zaudētu, bet valsts vairāk iegūtu, kas, protams, arī ir valdības un ES/SVF nodoms.