Satversmes tiesa norādīja, ka, šī norma nodrošina to, ka par
likumdošanas iniciatīvu persona patiešām ir parakstījusies pati
(Centrālā vēlēšanu komisija to post factum pārbaudīt nevar), proti,
norma vērsta uz to, lai samazinātu iespēju ar viltotiem parakstiem vai
citādā prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu.
Apstrīdētās normas atcelšana aizskartu to personu tiesības, kuras
parakstījušās par likuma ierosināšanu, bet iespējamo parakstu viltojumu
dēļ turpmāk nevar īstenot savas tiesības, jo iesniegtais ierosinājums
atzīts par nederīgu.
Paraksta apliecināšanas funkcijas nodošana citai valsts vai pašvaldību
iestādei šobrīd nebūtu efektīvākais apstrīdētajā normā paredzētā mērķa
sasniegšanas līdzeklis. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma
nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un likuma ierosinātāju
tiesībām.
Tādējādi Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 1.pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Satversmes 78.pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu.
Lieta ir ierosināta pagājušā gada oktobrī pēc 9.Saeimas divdesmit deputātu pieteikuma, kurā norādīts, ka apstrīdētā norma būtiski sašaurinot pilsoņu iespējas iesniegt likumprojektus.