Novadu reforma politiskajā karuselī

Turklāt minētā likumprojekta sakarā presē izteiktie valsts amatpersonu komentāri nereti ir maldinoši un vedina domāt, ka administratīvi teritoriālā reforma tiek īstenota nevis pašvaldību iedzīvotāju, bet politisko grupu interesēs. Kā secināms no likumprojekta, pašreiz uzsāktā reformas tiesiskuma izvērtēšana Satversmes tiesā nav rosinājusi politiķus īstenot reformu atbilstoši tiesiskas valsts principiem. Līdz šim reformas īstenošanas kārtību noteica 1998. gadā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums (ATR likums). Atbilstoši tam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konsultējas ar vietējām pašvaldībām un izstrādā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kuru apstiprina Ministru kabinets (MK). Vietējo pašvaldību dome (padome) kā iedzīvotajiem visvairāk pietuvinātā varas institūcija vislabāk pārzina katras pašvaldības ekonomisko un kultūrvēsturisko situāciju, iedzīvotāju dzīves apstākļus un vajadzības. Tādējādi konsultēšanās procedūra ir uzskatāma par novadu reformas stūrakmeni un tiesiskuma garantu. Tā nodrošina attīstīties spējīgu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu administratīvo teritoriju izveidošanu. Pašvaldību un to iedzīvotāju uzklausīšanas princips ir iestrādāts arī Eiropas vietējo pašvaldību hartā un uzsvērts Eiropas Padomes rekomendācijās. Atbilstoši Eiropas valstu pieredzei un konstitucionālo tiesu praksei pašvaldību apvienošana ir iedzīvotājiem un arī demokrātiskai tiesiskai sabiedrībai izšķiroši svarīgs jautājums. 2007.gada 4.septembrī MK pieņēma noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas saskaņā ar ATR likumu ir novadu veidošanas pēdējais posms. Ar šiem noteikumiem Latvija tika sadalīta 103 novados. Šā gada jūnijā vispirms Alsungas pagasta padome, vēlāk vēl 31 pašvaldība un visbeidzot 67 iedzīvotāji no gandrīz 30 pašvaldībām iesniedza pieteikumus Satversmes tiesā, apstrīdot minēto MK noteikumu normu tiesiskumu. Tādējādi Satversmes tiesa vērtēs, vai novadu izveidošana, neveicot konsultācijas ne ar pašvaldībām, ne iedzīvotājiem, ir atbilstoša Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un ATR likumam. Brīdī, kad pašvaldības un iedzīvotāji gaida Satversmes tiesas procesus, kuri varētu skaidri norādīt uz iespējamajām nepilnībām reformas īstenošanā, 2008.gada 2.oktobrī 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts vedina domāt, ka likumdevējs cenšas izvairīties no novadu reformas tiesiskuma izvērtēšanas. Pirmkārt, likumprojekts paredz atcelt ATR likumu, kas jau desmit gadu reglamentēja novadu reformu, tās mērķus un novadu veidošanas kritērijus. Ar jauno likumprojektu faktiski slēptā veidā tiek turpināta reforma, nenosakot reformas mērķus un uzdevumus un neparedzot arī reformas īstenotāja pienākumu konsultēties ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Otrkārt, likumprojekts paredz, ka turpmāk novadu robežas noteiks Saeima. Pret to nebūtu nekas iebilstams. Taču likuma autori un lobētāji atklāja šī projekta īstenos nolūkus. Tā Māris Kučinskis 2008.gada 25.septembra publikācijā laikrakstam Diena norāda, ka pašvaldības Satversmes tiesā ir apstrīdējušas novadu kartes veidošanas procedūru, taču, ja karti apstiprina Saeimā, "parlamentam kā augstākajai lēmējinstitūcijai ir iespēja šo procedūras strīdu IZŠĶIRT". Vēl skaidrāk likumprojekta virzītāju nolūkus atklāj RAPLM ministrs Edgars Zalāns 2008. gada 9.oktobra tikšanās reizē ar pašvaldību vadītājiem: "PRET Saeimas likumu jums diez vai izdosies Satversmes tiesā kaut ko panākt." Tā ministrs skaidri atzīst, ka likumprojekta steidzīgās virzīšanas patiesais pamats ir satraukums par Satversmes tiesu. Diemžēl jāatzīst, ka daži politiķi acīmredzami nav sapratuši tiesiskas valsts pamatprincipus. Pat ja likumprojektā nav skaidri ietverts pienākums konsultēties ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem un reformu īsteno Saeima, nevis MK, reformas tiesiskums var tikt izvērtēts valsts konstitucionālajā tiesā. Likumdevēja rīcības nepakļaušana konstitucionālās tiesas kontrolei raksturīga tikai izteikti nedemokrātiskām valsts iekārtām, pie kādām Latviju gan pieskaitīt negribētos. Turklāt pienākums ievērot konsultēšanās procedūru, kas pastāv atbilstoši starptautisko tiesību normām un demokrātiskas valsts principiem, nevar tikt atcelts tādēļ vien, ka tas nav ierakstīts likumā. Satversmes tiesā nav apšaubīta MK kompetence noteikt novadu robežas, bet gan kārtība, kādā notikusi robežu noteikšana. Pašvaldības uzskata, ka to tiesības ir pārkāptas, jo nav ievērota reformas pamatideja — novadu karte kā RAPLM un pašvaldību kopdarbs. Vērtējot likumprojekta pieņemšanas procesu, secināms, ka novadu karte, kuru 3.lasījumā plānots pievienot likumprojektam, tapusi tikpat nedemokrātiskā procesā kā Satversmes tiesā apstrīdētie MK noteikumi. Satversmes tiesas procesi likumprojekta pieņemšanas rezultātā nezaudēs savu nozīmi, kā acīmredzot uzskata atsevišķi tautas kalpi. Pirmkārt, Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka gadījumos, kad apstrīdētais tiesību akts zaudējis spēku, tiesai nav tiesvedība jāizbeidz. Otrkārt, ja Saeima pēdējā lasījumā pieņems minēto likumprojektu, atkārtoti mainot novadu robežas vai arī saglabājot ar Satversmes tiesā apstrīdētajiem MK noteikumiem noteiktās robežas, gan pašvaldības, gan to iedzīvotāji, visticamāk, iesniegs jaunus pieteikumus Satversmes tiesā, apstrīdot arī jaunpieņemtā likuma normas. Vērtējot likumprojektu, rodas iespaids, ka tiek izmantoti jebkādi līdzekļi, lai novadu reforma tiktu pabeigta, aizmirstot būtiskāko, proti, reformas mērķi — izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Saeimas debatēs, aicinot balsot par likumprojekta pieņemšanu, deputāts Artis Kampars norādīja: "NOLEMSIM šā vai tā, bet pieliksim punktu šai epopejai, kas saucas "REFORMA"!" Ja mērķis ir pabeigt novadu reformu "šā vai TĀ" — tāpēc vien, ka tas jāizdara, nevis rūpīgi izvērtēt pašvaldību ekonomiskās attīstības iespējas un iedzīvotāju intereses un ievērot demokrātisku konsultēšanās procesu ar pašvaldībām — tad nevaram cerēt uz attīstīties spējīgu novadu izveidi. Pašlaik norit likumprojekta virzīšana uz 3.lasījumu. To, kāda būs kārtējā novadu karte un pēc kādiem principiem tā tiks apstiprināta, ne pašvaldības, ne to iedzīvotāji nezina. Atbilstoši Latvijas faktu 2008.gada jūnija aptaujai katrs otrais Latvijas iedzīvotājs reformu vērtē negatīvi vai drīzāk negatīvi. Diemžēl jāsecina, ka daļai politiķu iedzīvotāju viedoklis ir vienaldzīgs, un tie no kļūdām nemācās. Jaunā novadu karte ir izstrādāta tikpat lielā steigā un slepenībā kā Satversmes tiesā apstrīdētie MK noteikumi, pieļaujot līdzīgus pārkāpumus attiecībā uz pašvaldību un to iedzīvotāju uzklausīšanu kā iepriekšējās novadu kartes izstrādes procesā. Tas rada pamatu secinājumam, ka kārtējā novadu skaita samazināšana un varas centralizācija Latvijā joprojām notiek uz demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumu rēķina.