gadā, kad bija iecerēts jaunajā mājā ievākties, tas tiešām notiks. Tikmēr, negaidot būvdarbu sākumu, muzeja darbinieki jau sākuši veidot "jaunā" muzeja ekspozīcijas. Kā norāda viens no tās līdzautoriem mākslinieks Jānis Spalviņš, mērķis ir vēsturi padarīt tuvāku skatītājam, tāpēc liela nozīme būs pievērsta emocionālajām un izjūtu lietām, ne tik daudz dokumentiem un cipariem. "Protams, neatkāpjoties no vēstures," piebilst mākslinieks.
Atkarīgi no citiem
Diena jau ir rakstījusi par Okupācijas muzeja paplašināšanas projektu, kura autors, arhitekts un Gaismas pils autors Gunārs Birkerts centies esošo muzeja daļu atstāt tumšā krāsā, kas simbolizē pagātni, bet jauno piebūvi veidot gaišu, kas simbolizē tagadni, un noslēdzas ar stiklotu sienu pret Grēcinieku ielu, kas stāsta par "apskaidroto nākotni".
Pēc VNĪ sabiedrisko attiecību speciālistes Daigas Laukšteinas teiktā, muzeja nākotnes nama tehniskā projekta izstrāde un būvniecība ir atkarīga no trīs lietām. Vispirms jau tikai nākamā gada pavasarī plānota Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojuma apstiprināšana. Paralēli tam norit arī padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla projekta Vēstures taktīla izstrāde, kas paredz zem Strēlnieku laukuma izbūvēt nelielu piemiņas vietu ar ieeju līdzās iecerētajai Okupācijas muzeja ēkas piebūvei. Turklāt jāsagaida arī muzeja teritorijā esošo pazemes inženierkomunikāciju pārcelšana.
90 gadu garumā
Tikmēr muzejā jau top jaunās ekspozīcijas, kas būs nedaudz atšķirīgas no esošajām un ietvers gan pirmo brīvvalsts laiku, gan pēdējos neatkarības gadus, stāsta Okupācijas muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs. Tas izpaudīšoties arī telpas sadalījumā. Proti, esošajā zālē ieeja būs uz neliela paaugstinājuma, kas raksturos pirmās brīvvalsts laiku, tad nedaudz zemāk būs izvietotas ekspozīcijas, kas stāstīs par 50 okupācijas gadiem, un noslēgumā apmeklētāji nonāks uz telpas malā izveidota balkona, kas raksturos Latviju kopš 1991.gada. "Gluži simboliski cilvēki no augšas varēs atskatīties uz vēstures drūmākajiem gadiem," saka V.Nollendorfs.
Kā norāda J.Spalviņš, darbu pie jauno ekspozīciju izveides atvieglojot muzeja jau izstrādātā ekspozīciju svarīguma attiecība. Kopumā jaunajā koncepcijā paredzētas 14 dažādas ekspozīcijas, piemēram, pirmās brīvvalsts laiks, Rībentropa–Molotova pakta parakstīšana, padomju okupācija, okupācijas maiņa, terors pēc kara, gulags, ikdiena, trimda, atmoda u.c. "Galvenais — mēs gribam parādīt, kā dažādi lēmumi un politika ietekmēja cilvēkus, kā mainījās viņu ikdiena, ne tik daudz runāt par pašiem notikumiem. Gribam, lai apmeklētāji arī emocionāli un vizuāli izjūt vēstures līkločus," saka J.Spalviņš.
Par jaunās piebūves sienām maksās valsts, bet ekspozīciju veidošanā var līdzdarboties ikviens, ziedojot gan pašā muzejā, gan tā kontā. 15.oktobrī sāks darboties arī ziedojumu tālrunis.